Benita un Roberto
Bet saulaina laulības idille Sutam un Beļcovai nebija ilga. Kad 1937. gadā Parīzē notika Vispasaules mākslas izstāde, Suta turp devās iekārtot Latvijas paviljonu. Viņš līdzi aicināja arī sievu un meitu. Kad abas beidzot Parīzē ieradās, Romāns bija izkūpējis gaisā: nesen saņēmis lielo honorāru un kopā ar divām gaišmatēm aizceļojis uz Itāliju. Šīs gaišmates bija kāda precēta Dailes teātra aktrise Benita un viņas māsa.
Izrādījās, ka sievai aiz muguras Sutam ar šo precēto Benitu bijis vētrains romāns jau kopš 20. gadu beigām, kad Suta darbojies kā scenogrāfs teātrī.
Šī Benita arī bija ļoti glīta, Sutam atbilstoša auguma dāma. Viņš bija nopietni iemīlējies. Elvija Pohomova: «Muzejā ir arī vairākas Sutas gleznas, kurās attēlota Benita. Beļcovu viņš nekad negleznoja.»
Bet toreiz… Kaut naudas bija pavisam maz, Aleksandra nopirka smaržas un zīda zeķes. Noderēja Petrogradas pieredze izdzīvošanā bez naudas, no Latvijas līdzi ņemtais dūmu desas līkums un burka ar kausētu sviestu. Beļcova ar meitu devās brīvos klaiņojumos pa Parīzes neparastākajiem punktiem: uz Svēto kapelu, kur lūdzās Francijas karaļi, un Parīzes Centrāltirgus izgāztuvi – gleznainiem atkritumu kalniem.
Drīz pēc Parīzes epizodes Romans pārcēlās dzīvot pie aktrises Benitas un šķīra laulību ar Aleksandru.
Tas bija sāpīgi mokošs četrus gadus ilgs šķiršanās process, pilns blondīnes intrigu.
Par mierinājumu Aleksandra ļāvās romantiski tuvināties Prado muzeja direktora vietniekam Roberto Balbuenam. Talantīgais, inteliģentais vīrietis Rīgā bija ieradies darīšanās un acumirklī tapa Beļcovas apburts. Uzliesmoja jūtas. Aleksandra un Roberto devās ceļojumā uz Zviedriju un pēc Spānijas sūtņa ielūguma mēnesi viesojās viņa Stokholmas villā. Tas bija skaists ceļojums, kas rezultējās albumos ar krāsainām ziemeļu pilsētas ainavām un skicēm, arī spāņu vīrieša portretiem… Kad spāni aizsauca darbā uz ASV, Aleksandra vēl ilgi saņēma viņa vēstules…