Idille un slimības
Aleksandra aktīvi gleznoja, strādāja ģimenes porcelāna apgleznošanas darbnīcā, ļāvās mākslas salonu burvībai un audzināja mazuli. Tapa slavenais Art Deco estētikas gleznojums Baltā un melnā – Latvijas modernisma pērle. Tajā gleznota Biruta Ozoliņa, Aleksandras sirdsdraudzenes un mazās Taņas krustmātes Austras Ozoliņas-Krauzes jaunākā māsa, kura apprecējās ar itāļu diplomātu, kļūdama par grāfieni Amadori.
Pareizi sejas vaibsti, miers, vēdeklis, austrumniecisks tērps, lilija, Budas skulptūra un – melnādainā Tao, Birutas Ozoliņas dēla sešpadsmitgadīgā aukle, kas kopā ar ģimeni Latvijā ieradās no Siāmas. Gleznu šobrīd glabā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Pateicoties Krauzes kontaktiem, arī Aleksandras draudzeņu un glezniecības modeļu lokā ienāca Vācijā populārā latviešu izcelsmes aktrise Marija Leiko un Grosvaldu ģimenes cilvēks – muzejniece Mērija Grīnberga…
Idilli pārtrauca Romana vētrainā dzīvesveida sekas – viņam atklāja nopietnu kuņģa slimību, ko 1926. gadā pēkšņi nācās operēt Vīnē. Aleksandras vīra dzīvība nu karājās mata galā, un viņa pameta visu, lai pusgadu aprūpētu Romanu Austrijā. Dvēseli veldzēja Vīnes muzejos, baudīdama primitīvo tautu mākslu. Diemžēl stress pie slimnieka gultas un taupības vadītā salšana nekurinātā īres istabā iedragāja arī Aleksandras veselību – saasinājās senā tuberkuloze.
Lai neaplipinātu tuviniekus, 20. gadu otrajā pusē viņa vairākus gadus nu būs spiesta dzīvot šķirti no bērna, mazo Taņu audzinās Romana māte. Ārsti Aleksandrai ieteica doties uz tuberkulozes sanatoriju Vansā, Francijas dienvidos. Līdzi aizbrauca arī Austra Ozoliņa-Krauze.