Suta uzpirka... ar taukumaizi
Jā, Suta ne tuvu nebija skaistulis, «ekspresīvi veidotu seglainu galvas kausu, kas sastāv no pieres, jo mati zuda»… Tomēr viņa valdzinājumam mākslas skolas meitenes pretoties nespēja – aplidošanas enerģija tāda, ka vieglāk bijis pasacīt jā. Kaut gan Aleksandras uzmanību tobrīd centās piesaistīt arī vairāki citi jaunekļi, arī viņa strauji izkusa Romana dedzības un erudīcijas priekšā – kopā ar pārējiem audzēkņiem diedza skatīties Sutas Velaskēza manierē veidoto vīrieša aktu visā augumā, klausījās viņa daiļrunībā…
Bet viss sākās Penzas skolas organizētajos pavasara brīvlaika braucienos uz Maskavas un Pēterburgas mākslas galerijām.
Beļcovas un Sutas meita pēc gadiem savos memuāros ierakstīs – kādā ceļojuma reizē Romans Aleksandru uzpircis ar taukumaizi.
Beļcovu ģimenes rocība bijusi maza, pārtikuši vien no cara piešķirtā pabalsta, tāpēc viņa ar mazu sainīti rokās stāvējusi pārpildītā vilciena gaitenī. Latvieši varējuši atļauties nopirkt sēdvietas, dirnējuši, mielodamies ar dāsno māmiņu atsūtītu speķi. Romans pamanījis stāvam Aleksandru un devies arī viņai piedāvāt cienastu. Vai gan tādam gardumam bijis iespējams pretoties… Tā nu visu nakti abi nopļāpājuši plecu pie pleca, pret rītu jau Aleksandra itin laipni piekritusi, ka Romans būs viņas privātais gids arī gleznu galerijās.
Turpmāk viņi ir pāris. Vismaz Suta tā deklarē un pēc skolas beigšanas sauc Aleksandru sev līdzi uz Pēterburgu. Ar sapni par studijām Mākslas akadēmijā. Tas ir 1917. gads, lielinieku nemieri ietekmēja arī mācību dzīvi – togad augstskola studentus neuzņēma. Romans atgriezās Latvijā, Aleksandra atrada rasētājas darbu Petrogradas būvkantorī un māsai rakstīja, ka iestājusies arī aktiermākslas kursos, daudz staigājot kājām un pēc vecākā brāļa, skolota ārsta, ieteikuma, lietojot alveju un medu…