Kāpēc to darīt?
Viens no lielākajiem plusiem, veicot brīvprātīgo darbu, – iespēja iepazīt jaunus cilvēkus. Ne visiem tas padodas viegli, it īpaši tiem, kuri ir kautrīgi un kuriem komunicēšana tik viegli nevedas. Veicot brīvprātīgo darbu, lielākoties apvienojas cilvēki ar līdzīgām interesēm, tādēļ vieglāk atrast kopīgu valodu. Turklāt jauni kontakti vienmēr noder arī profesionālajā jomā.
Var uzlabot garīgo un fizisko veselību
Interesanti, ka palīdzēšana citiem patiesībā palīdz arī mūsu garīgajai un pat fiziskajai veselībai. Ir pierādīts, ka, veicot brīvprātīgo darbu, īpaši tādu, kas saistīts ar labdarību, tiek samazināts stresa, nemiera un dusmu līmenis. Mērot hormonus un smadzeņu aktivitāti, pētnieki ir atklājuši, ka, palīdzot citiem, būtiski palielinās apmierinājums.
Dažkārt savos ikdienas darbos varam justies nepiepildīti.
To kompensē iesaistīšanās labdarībā vai brīvprātīgajā darbā, kur var izmantot savas zināšanas un darīt to, kas pašam padodas. Vienlaikus arī iegūt apziņu, ka tiek darīts kaut kas vērtīgs. Tas dod gandarījumu un jēgu.
Arī fiziskā veselība uzlabojas, jo esam spiesti kustēties, tādēļ brīvprātīgajā darbā ieteicams iesaistīties ne tikai jauniešiem, bet cilvēkiem jebkurā vecumā.
Var iegūt jaunas zināšanas un prasmes
Brīvprātīgais darbs ļauj iegūt jaunas prasmes, piemēram, spēju sastrādāties komandā, risināt problēmas, plānot un organizēt projektus un uzdevumus. Lai arī par brīvprātīgo darbu nesaņem algu, tas nenozīmē, ka tiek iegūtas tikai pamatzināšanas. Ir organizācijas, kas, piedāvājot brīvprātīgo darbu, sniedz plašu apmācību dažādās jomās. Parasti arī darba devēji atzinīgi vērtē, ja ir pieredze brīvprātīgajā darbā, tā ka tas ir labs ieraksts CV.
Ar ko sākt?
Sākumā ir vērts padomāt, vai ir kāda konkrēta joma, kurā vēlies strādāt. Piemēram, vides uzlabošana, palīdzēšana dzīvniekiem, jaunas profesijas izmēģināšana vai jebkas cits. Gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā ir daudz brīvprātīgā darba iespēju. Varbūt esi pietiekami drosmīgs, lai dotos palīdzēt un strādāt ārpus Latvijas? Tad ir vērts sazināties ar kādu nosūtītājorganizāciju, kas palīdzēs izvēlēties projektu, kā arī ieteiks praktiskus risinājumus.
Šādas organizācijas ir, piemēram, klubs Māja, Noass.lv, Esilabs.lv un citas. Būtiski ir atrast darbu, kas gan sagādā prieku, gan arī ļauj izmantot savas iepriekšējās zināšanas un iegūt jaunas.
«Ņemot vērā, ka brīvprātīgos nosūtām jau astoņus gadus, esmu novērojusi, ka lielākā daļa atgriežas atvērtāki, ar lielāku atvēzienu un drosmīgākām idejām, iedvesmoti, ar lielāku ticību saviem spēkiem,» stāsta organizācijas Esi labs izveidotāja un vadītāja Linda Bodniece. Viņa atzīst, ka brīvprātīgais darbs ārpus Latvijas var būt patstāvības izaicinājums un iespēja pa īstam pieaugt: «Daudziem brīvprātīgais darbs ir pirmā reize prom no mājām, kad pašiem jātiek galā ar ikdienas problēmām, arī tas maina un norūda.»
Projekti un organizācijas, kas piedāvā brīvprātīgo darbu
Latvijas iedzīvotājiem ir dažādas iespējas un jomas, kurās iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Piemēram, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra administrē vairākas brīvprātīgā darba programmas, starp kurām ir arī Eiropas Solidaritātes korpuss. Šajā programmā jaunieši no 18 līdz 30 gadiem var iesaistīties gan starptautiskās, gan atsevišķos gadījumos arī nacionālās brīvprātīgā darba aktivitātēs. Visi projekti ir jauniešu izstrādāti un īstenoti, to mērķis – sniegt atbalstu vietējai sabiedrībai. Brīvprātīgajiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi uz izvēlēto valsti turp un atpakaļ, uzturēšanās izdevumi, kā arī vietējais transports.
Par brīvprātīgo var strādāt arī Latvijas Samariešu apvienībā, biedrībā Patvērums Drošā māja, kas sniedz palīdzību tirdzniecībā cietušām personām un legālajiem imigrantiem, dzīvnieku patversmēs Ulubele, Dzīvnieku draugs, Labās mājas un daudz kur citur.
Arī pirms lielu pasākumu norises parasti tiek izsludināta pieteikšanās brīvprātīgo darbam.
Mājaslapā www.brivpratigie.lv ikviens var ērti atrast informāciju par brīvprātīgā darba iespējām tevi interesējošā reģionā. Organizācijas Brīvprātīgie vadītājs, pazīstamais diriģents Ints Teterovskis stāsta, ka darbu iespējams atrast it visos Latvijas reģionos: «Nav tā, ka tā ir lielpilsētu privilēģija – tieši otrādi, bieži vien reģionos ir lielāka aktivitāte. Liepāja, Jelgava, Daugavpils – pilnīgi visur ir brīvprātīgā darba iespējas, arī samērā mazās pilsētās, piemēram, Ogrē.»
Kā iegūt kāroto vakanci?
Ja ir doma pieteikties brīvprātīgajam darbam ārzemēs, konkurence var būt visai liela, tādēļ īpaši jāpadomā par to, kā veidot savu pieteikumu darbam.
«Bieži vien uz vienu projektu ir pieteikušies daudzi kandidāti. Šoreiz pieredzei darba tirgū nav tik lielas nozīmes, svarīga ir pieteikuma sagatavošana. Galvenais tiešām ir motivācija un vēlme aktīvi iesaistīties projektā, un to bieži var nolasīt no tā, cik labi ir sagatavots pieteikums. Iesaku būt radošiem, varbūt pat izveidot nelielu video. Ir pat gadījumi, kad brīvprātīgie sagatavojuši mazu avīzīti par savu dzīvi, bet arī profesionāli noformētai motivācijas vēstulei un CV ir nozīme,» skaidro Linda Bodniece.
Vērts zināt!
Veicot brīvprātīgo darbu, tiek ziedots tavs brīvais laiks, tāpēc ir svarīgi, lai to pavadītu vērtīgi un kvalitatīvi. Tāpēc pirms darba uzsākšanas ir jānoskaidro, vai darbs tik tiešām būs piemērots.
- Nebaidies uzdot jautājumus! Mēdz teikt – nav stulbu jautājumu, un taisnība – ja vēlies, lai brīvprātīgais darbs sniedz pozitīvas emocijas un labu pieredzi, drīkst jautāt pilnīgi visu. Ar ko būs jāstrādā kopā? Kādi būs galvenie darba pienākumi? Vai ir nepieciešama kāda apmācība, iepriekšēja pieredze? Kam jautāt palīdzību, ja rodas neskaidrības?
- Sāc ar mazumiņu! Noteikti nav jāpavada viss brīvais laiks, iesaistoties labdarībā vai brīvprātīgajā darbā. Tas tikai radīs stresu un nepatiku pret saviem pienākumiem. Ja saproti, ka esi izvēlējies nepareizo ceļu, nebaidies par to runāt ar darba devēju. Iespējams, ir citi veidi, kā vari palīdzēt un iesaistīties.
- Izbaudi procesu! No brīvprātīgā darba vajadzētu būt pozitīvam rezultātam gan brīvprātīgajam, gan arī organizācijai. Ja jūti, ka darbs neiet pie sirds, ir vērts padomāt, kāpēc un ko var mainīt.
Pieredzes stāsti
Lelde Grabe, modele. Kopš 2013. gada strādājusi visos SEB velomaratonos.
«Galvenā atšķirība no parasta darba, protams, ir samaksa, kas brīvprātīgajiem īsti nepienākas. Toties uz ikdienas darbu cilvēki nereti dodas kā uz pienākumu, bet uz brīvprātīgo darbu tu celies ar prieku, jo pats esi tur pieteicies un pats vēlies tur būt. Protams, arī atmosfēra ir daudz brīvāka nekā nopietnās darbavietās.
Lielākais pluss, veicot šādus darbus, noteikti ir iegūtie kontakti – tie vēlāk var noderēt pat neiedomājamos veidos.
Tas labi noder arī CV rakstīšanai – domāju, darba devējiem ir patīkami redzēt, ka esi strādājis ne tikai naudas dēļ, bet lai vienkārši palīdzētu. Manuprāt, pozitīvi ir arī tas, ka īsti nav vecuma ierobežojuma, līdz ar to arī skolēni, kas vēlas atrast kādu darbiņu, var pieteikties bez problēmām. Netiek prasīta sevišķa pieredze, kas ir retums mūsdienu pasaulē. Mīnusu īsti nav. Man ļoti patīk brīvprātīgie darbi. Pat tāds sīkums kā ūdens pasniegšana cilvēkam, kas tikko ar riteni nobraucis 50 kilometru… Tas smaids sejā! Smaids rada smaidu – vai tur var būt kāds mīnuss?»
Līga Neimane, fotogrāfe. Strādājusi pasākumos Mad city un Urbact, kā arī Dzīvnieku policijā.
«Brīvprātīgajā darbā viens no lielākajiem plusiem ir iespēja bez maksas piedalīties lekcijās vai pasākumos, par ko citi maksā milzu naudu. Arī iespēja papildināt savu CV ar jaunu prasmi, piemēram, pasākumu organizēšanu. Ir darbiņi, kuros nodrošina arī ēdināšanu, bieži vien brīvprātīgajiem tiek rīkoti pasākumi pateicībā par labo darbu.
Protams, ir būtiski arī iegūt jaunus kontaktus, jo pasākumos nereti piedalās dažādu profesiju pārstāvji, turklāt brīvprātīgais darbs nav tikai jauniešu lieta.
Gandarījums noteikti ir daudz lielāks, jo zini, ka ir paveikts labs darbs.
Ir fantastiska sajūta, nogādājot noklīdušu suni saimniekiem, – patiess prieks gan no saimnieka, gan zvēriņa puses.»
Kitija Brača, Latvijas Kultūras akadēmijas studente. Strādājusi CEV Satellite pludmales volejbola čempionāta posmos Jūrmalā, kā arī Riga Fashion Week.
«Brīvprātīgajā darbā ir nedaudz brīvāka sajūta, jo nav jādomā – lūk, darba devējs man maksā algu –, tajā pašā laikā tas nemazina uzdevumu nopietnību, jo vienmēr esmu apzinājusies, cik ļoti attiecīgo pasākumu koordinatori paļaujas uz to, ka brīvprātīgās skudriņas izdarīs savus mazos, bet neaizstājamos darbus, kas katram iedalīti. Manā pieredzē brīvprātīgais darbs nav ildzis vairāk par piecām dienām, tāpēc vēl nav sanācis nonākt līdz rutīnas fāzei.
Atmiņās ir palikusi izklaides pēcgarša, kas saistās ar jauniem iespaidiem un iespējām redzēt vērienīgu pasākumu aizkulises.
Manuprāt, darbs sniedz iespēju labāk saprast sevi, atrast sevī sajūtu, ka patiesībā nav grūti pastrādāt un ieguldīt savu laiku arī par baltu velti, jo var redzēt darba augļus un just koordinatoru pateicību.
Nedaudz pašķīdināt naudas nozīmi savā prātā. Ar mīnusiem īsti neesmu saskārusies, jo vienmēr ir bijusi pozitīva, iecietīga un cieņpilna attieksme no koordinatoru puses, vienmēr ir bijis padomāts par darba apstākļiem, arī pusdienām. Noteikti iesaku arī citiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā, jo tas ļauj atrast sevī neviltotu prieku un gandarījumu par paveikto. Kad pasākuma pēdējā dienā redzi, ka katrs mazais ķēdes posmiņš ir garantējis veiksmīgo galarezultātu, tas nedaudz arī maina skatījumu uz pasauli. Var iemācīties, cik labi ir vienkārši palīdzēt.»