Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā tika skaidrots iepriekš, Rēzeknes mērs zinot, ka pašvaldības budžets nav pietiekams, tāpat virzīja to apstiprināšanai.
Bartaševičs arī parakstīja līgumu par investīciju projekta būvniecību, pirms veikti grozījumi budžetā un pirms saņemts lēmums par finansējumu šim projektam, kas esot pretlikumīga rīcība.
Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, Finanšu ministrija (FM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
Citi lasa
11.oktobrī FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki.
Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.
FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.
Jau ziņots, ka 1.septembrī FM ir iesniegts Rēzeknes domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA «Rēzeknes Siltumtīkli» – 503 339 eiro un SIA «ACBR» – 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.
Pašvaldībai nepieciešami līdzekļi algām – 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai.
Pēc sākotnējām aplēsēm, Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.
Vienlaikus FM vērsa uzmanību, ka pašvaldība turpina sniegt atšķirīgu informāciju par tās finanšu situāciju. Atbilstoši pašvaldības 2023.gada augusta pārskatam, pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ir augstāks, nekā līdz šim tika norādīts: 2023.gadā 18,44%, 2024.gadā 24,27%, 2025.gadā 21,75%, 2026.gadā 22,09%, 2027.gadā 21,41% un turpmākajos divos gados – vidēji 20,54%.
Tāpat arī informācija par pašvaldības kavētajiem maksājumiem uz 31.augustu ir sniegta atšķirīga: atbilstoši pašvaldības 8.septembra vēstulē sniegtajai informācijai kavētie maksājumi ir 1,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar kavētajiem maksājumiem uz 31.jūliju ir pieauguši par 0,8 miljoniem eiro, pauž ministrijā.
Valsts kontrole ir sākusi revīziju pašvaldībā, lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023.gada budžeta vadības procesu. Pēc FM 11.septembrī pieprasītās papildu informācijas saņemšanas no pašvaldības un pēc informācijas saņemšanas no Valsts kontroles atbildīgās institūcijas vērtēs radušos situāciju un Domes amatpersonu rīcību gan atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, gan Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
