Tikai viena ceturtā daļa respondentu norādījuši, ka nav saskārušies ar nestabilu vai lēnu internetu mājās (25%) vai darbā (24%).
«Pēdējos gados gan mājas apstākļos, gan darbā internetam tiek pieslēgtas arvien vairāk un vairāk ierīču, taču tā kvalitātei jāspēj saglabāt teicamā kvalitāte jebkuros apstākļos,» norāda Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins. «57% iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir piedzīvojuši situācijas, kad internets nestrādā. Lai no šādiem gadījumiem maksimāli izvairītos, arvien ir būtiski domāt par stabilu interneta pieslēgumu, ko var nodrošināt, izvēloties optisko internetu. Tas nav pakļauts laika apstākļu ietekmei vai tīkla pārslodzei. Optikas tehnoloģijas stabilitāte atbilst visaugstākajiem standartiem, kas garantē izcilu internetu gan darba pienākumu veikšanai, gan atpūtai mājās.»
Lietotņu nepieejamība un grūtības veikt darba uzdevumus – kaitinošākais, kad nestrādā internets
Katram prātā var būt kāds piemērs, kad internets nestrādāja tieši tad, kad visvairāk bija nepieciešams kaut ko paveikt – un tā ir ļoti kaitinoša sajūta. Aptaujā noskaidrots, ka viskaitinošākais brīžos, kad internets ir nestabils, ir tas, ka nav iespējams pieslēgties ikdienā nepieciešamām lietotnēm (49%), tam seko grūtības paveikt darba pienākumus (45%), bet trešās kaitinošākās lietas pozīciju dala traucējumi skatīties seriālus vai filmas (40%), kā arī tas, ka nav iespējams ātri noskaidrot kādu nepieciešamo informāciju (40%).
Interesanti, ka filmu un seriālu pieejamība ir svarīgāka gados jaunākiem cilvēkiem, kas biežāk šo norādījuši, kā kaitinošo aspektu brīžos, kad nestrādā internets, ja salīdzina ar vecāko paaudzi. Ja vecuma grupā 18–29 gadi tie ir 52%, 30–39 – 53% respondentu, tad seriālu nepieejamība kaitinoša šķiet tikai katram ceturtajam respondentam vecuma grupā no 60–74 gadiem un katram trešajam vecuma grupā 50–59 gadi.
Gandrīz ceturto daļu aptaujāto (23%) situācijā, kad nestrādā internets, satrauc tas, ka nevar sazināties ar citiem cilvēkiem, savukārt to, ka nevar sekot līdzi ziņām un aktualitātēm norādījuši 22%. Neskatoties uz to, ka šķiet, daudziem šobrīd visa dzīve aizrit sociālo mediju platformās, to nepieejamību brīžos, kad nestrādā internets, kā kaitinošu norādījuši vien 13% no respondentiem, tikpat aptaujāto kā traucēkli atzīmējuši arī to, ka nav iespējams iepirkties internetā.
Biežākās interneta problēmas darbā – nepietiekama jauda un ātrums
Darba vidē īpaši svarīgi nodrošināt stabilu un jaudīgu internetu, jo to vienlaikus izmanto vairāki darbinieki, tādēļ uzmanība jāpievērš interneta pakalpojuma sniedzēja piedāvātajam datu pārraides ātrumam. Ātrākais un stabilākais tas būs optiskajam internetam, kas tiek pārraidīts pa optiskās šķiedras vadiem. Privātajiem klientiem to var nodrošināt līdz 1000 Mbit/s, atsevišķā vietās pat līdz 10 Gbit/s. Savukārt biznesa klientiem ir pieejami interneta savienojumi līdz pat 100 Gbit/s. Tā kā optiskā interneta vadi var nosūtīt datus ļoti lielā ātrumā, sastrēgums vienlaicīgi daudzu interneta lietotāju dēļ nevar rasties. 30% no aptaujātajiem norādījuši, ka darba nepieciešamības laikā saskārušies ar ilgu nepieciešamo failu augšupielādi/lejupielādi. Savukārt katrs ceturtais (26%) piedzīvojuši video raustīšanos vai sastingšanu tiešsaistes sanāksmēs, bet katrs piektais nav varējis internetā noskatīties nepieciešamo video saturu.
Mājās svarīga pieejamā izklaide
Aptaujas rezultāti par biežākajām interneta problēmām mājās atklāj, ka tās lielākoties saistītas ar izklaidi. Visbiežāk – 39% respondentu saskārušies ar situāciju, kad, skatoties seriālu, tas “raustās”, ik pa brīdim ekrāna attēlam sastingstot. Otru biežāko situāciju – ilgi nākas gaidīt, kamēr lejupielādēsies vēlamie faili – piedzīvojuši 30% aptaujāto. Savukārt 28% ir mājās saskārušies ar grūtībām, kad nestabila vai lēna interneta pieslēguma dēļ nestrādā interneta platformas, lai skatītos televīzijas kanālus. Katrs ceturtais piedzīvojis sliktu skaņas kvalitāti vai tiešsaistes zvana raustīšanos sarunas laikā. Ja mājās ir vairāki interneta lietotāji, svarīgi pārliecināties, vai ir izmantotas visas iespējas stabila interneta nodrošināšanai, tai skaitā atbilstoši uzstādījumi Wi-Fi rūtera pilnvērtīgai izmantošanai vai Wi-Fi signāla pastiprinātāja uzstādīšana.
*Aptauja veikta 2023. gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, noskaidrojot 1005 respondentu viedokli.