Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tajā skaitā 5% aptaujāto pēdējā gada laikā šādas sajūtas nomākušas nepārtraukti, bet 19% – bieži.
Salīdzinājumā ar septembri šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, jo rudenī bezcerības un bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu, tai skaitā 2% tās bija nepārtraukti, bet 14% – bieži.
Patlaban situācija lielā mērā ir līdzīga kā šī gada pavasarī, kad ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25%, tai skaitā 5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, bet 20% – bieži.
Saskaņā ar jaunākās aptaujas datiem dažreiz bezcerību un bezspēcību izjūt 30% respondentu, reti – 23%, nekad – katrs piektais jeb 20%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Jaunākajā aptaujā secināts, ka ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 19% vīriešu, tostarp 5% – nepārtraukti, bet 14% – bieži, kā arī 29% sieviešu, tajā skaitā 5% šīs sajūtas nomāc nepārtraukti, bet 24% – bieži. Līdzīga situācija bija arī šī gada martā, kad bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 29% sieviešu, tostarp 7% – nepārtraukti, bet 22% – bieži, kā arī 21% vīriešu, tostarp 4% – nepārtraukti, bet 17% – bieži.
Vērtējot pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Patlaban 45% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri, tostarp 10% šīs sajūtas ir nepārtraukti, bet 35% – bieži. Savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 2% tās izjūt nepārtraukti, bet 16% – bieži. Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 21% līdz 27% respondentu.
Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto, tai skaitā 15% – nepārtraukti, bet 26% – bieži, kamēr vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 18%, tostarp 4% – nepārtraukti, bet 14% – bieži. Pārējās vecuma grupās rādītājs svārstījās no 22% līdz 28%.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas patlaban kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 23% aptaujāto, tai skaitā 5% ar tām cīnās nepārtraukti, bet 18% – bieži, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 28%, tai skaitā 5% – nepārtraukti, bet 23% – bieži.
Šī gada pavasarī bija novērojama pretēja aina – bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo, tostarp 6% – nepārtraukti, 14% – bieži, bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās katrs ceturtais jeb 25% aptaujāto, tostarp 5% – nepārtraukti, bet 20% – bieži.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Gemius, aptaujājot 3109 respondentus.
