Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Drošības situācija ir nopietna, un mums visiem ir jāstiprina mūsu noturība pret dažādām krīzēm un galu galā karu,» sacīja Mikaels Frisels, kurš vada Zviedrijas Ārkārtas situāciju civilās aizsardzības aģentūru (MSB), kas izsūtīja brošūras.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma pirms nepilniem trim gadiem Stokholma vairākkārt ir aicinājusi zviedrus gan garīgi, gan loģistiski sagatavoties bruņota konflikta iespējamībai.
Pēc Aukstā kara beigām valsts krasi samazināja aizsardzības izdevumus, jo tā koncentrēja militāros centienus uz starptautiskām miera uzturēšanas misijām.
Citi lasa
Taču pēc 2014.gada Krievijas veiktās Krimas aneksijas tā mainīja kursu. Kopš tā laika Stokholma ir atjaunojusi ierobežotu karaklausību, ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus un atjaunojusi garnizona darbību Baltijas jūras Gotlandes salā.
Tā ir arī nostiprinājusi bumbu patvertnes, dzeramā ūdens piegādes un transporta infrastruktūru, iecēla civilās aizsardzības ministru un izveidoja Psiholoģiskās aizsardzības aģentūru, kuras mērķis ir apkarot dezinformāciju.
32 lappušu biezā bukletā «Ja iestāsies krīze vai karš», ko sāka izplatīt no pirmdienas, ir iekļauta informācija par to, kā sagatavoties karam, dabas katastrofām un kiberuzbrukumiem vai terora uzbrukumiem.
Tā ir atjaunināta brošūras versija, ko Zviedrija ir izdevusi piecas reizes kopš Otrā pasaules kara, un nākamo divu nedēļu laikā to nosūtīs 5,2 miljoniem mājsaimniecību.
Jaunajā versijā nav minēta Krievija, Ukraina vai cita valsts.
Civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins janvārī izraisīja rezonansi, kad brīdināja, ka «Zviedrijā var sākties karš».
Daudzus satrauca arī toreizējais Zviedrijas armijas komandieris Mīkaels Bidēns, kurš dažas dienas vēlāk teica, ka «zviedriem ir garīgi jāsagatavojas karam».
Zviedrija nav iesaistījusies karā vairāk nekā divus gadsimtus.
Jaunajā brošūrā teikts: «Militāro draudu līmenis pieaug. Mums jābūt gataviem visļaunākajam scenārijam – bruņotam uzbrukumam Zviedrijai».
Padomi ietver pārtikas, kuru var glabāt ilgi, un ūdens krājumu veidošanu, skaidras naudas glabāšanu un augļu un dārzeņu audzēšanu dārzos.
Iepriekšējā 2018.gada versija bija pirmā reize, kad brošūra tika izsūtīta kopš 1961.gada Aukstā kara kulminācijas laikā.
MSB norādīja, ka atjauninātajā versijā salīdzinājumā ar 2018.gada versiju lielāks uzsvars likts uz gatavošanos karam.
Brošūra ir pieejama drukātā veidā zviedru un angļu valodā, un digitālās versijas ir pieejamas vairākās citās valodās – tostarp arābu, persiešu, ukraiņu, poļu, somāļu un somu valodā.
Tikmēr Somijas valdība atsevišķā pasākumā atklāja tīmekļa vietni, kurā apkopota informācija par gatavību dažādām krīzēm.
Abas ziemeļvalstis atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neiitralitātes politikas un iestājās ASV vadītajā NATO pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Somijai ir 1340 km (830 jūdžu) gara robeža ar Krieviju, un Helsinki ir uzturējuši augstāku sagatavotības līmeni.
Taču pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Helsinki paziņoja par plāniem būvēt 200 kilometru garu robežas žogu ar Krieviju.
Trīs metrus augsto žogu, kas aplikts ar dzeloņstieplēm, plānots pabeigt līdz 2026.gadam.
Pagājušajā gadā valsts slēdza astoņus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju pēc migrantu pieplūduma, kas, kā apgalvoja Helsinki, bija Maskavas sarīkots hibrīduzbrukums.
