Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kornela universitātes pētījumā atklāts, ka augi varot būt inteliģenti. Ekologs Andrē Keslers un doktorants Maikls Muellers apgalvo, ka dažu augu uzvedība un reakcija uz briesmām liecina par saprātīgumu un pat inteliģenci. Zinātnieki savā pētījumā pamato, ka dažas augu sugas spējot pieņemt lēmumus, balstoties uz apkārtējās vides kairinājumiem un atmiņu.
Veicot izpēti, Kornela universitātes pētnieki par gudrāko augu nodēvējuši Kanādas zeltgalvīti, kuru Latvijā dēvē par zeltslotiņu, kas ir invazīva nezāļu suga. Šie augi plaši sastopami Latvijas dabā, ziņo zinātniskais portāls Science Alert.
Pētnieki ievērojuši, ka zeltslotiņa spēj sadzirdēt savu sugasbrāļu «kliedzienus»
– īpašu fermentu signālu, kuru augi izdala, kad viņus apdraud kāds kaitēklis, dzīvnieks, cilvēks ar šķērēm vai zāles pļāvējs. Zeltslotiņas, sajūtot, ka tuvumā esošs augs ir briesmās, no lapām izdala gaistošus organiskus savienojumus, kas kukaiņiem rada maldinošu signālu, ka augs ir bojāts.
Turklāt zeltslotiņa spēj lapās izmainīt sarkanās gaismas atstarošanās leņķi. To pamana arī citas apkārtesošās zeltslotiņas, kas var laikus izstrādāt aizsardzības mehānismu pret apdraudējumu. Keslers kādā no saviem iepriekšējiem pētījumiem noskaidroja, ka vientuļajām zeltslotiņām atšķiras atstarotā sarkanā gaisma no tām, kas aug bariņā.
Ekologi norāda, ka zeltslotiņas klusā un slepenā veidā ne tikai viena ar otru sazinās un pastāsta par apkārtējās vides briesmām, bet arī kopā gatavojas nākotnes notikumiem.
