Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējos desmit gados arvien biežāk Eiropas dienvidu pusi pāršalc postoši karstuma viļņi, kas atnes ne tikai sausumu, bet arī nogalina cilvēkus. Eiropas Savienības Kopīgā pētniecības centra veiktajā pētījumā noskaidrots, ka klimata temperatūras paaugstināšanās rezultātā karstuma viļņi vasarās varētu kļūt garāki un neciešamāki.
Līdz šim Eiropā klimata dēļ cilvēki mira no aukstuma, taču nu karstuma izraisītās nāves sāk ņemt virsroku. Pētnieki brīdina – ja vidējā gaisa temperatūra Eiropā pakāpsies 3–4 grādus virs Celsija gadā, tad karstuma izraisīto nāvju skaits jau krietni pārsniegs aukstuma cēloni, ziņo The Guardian.
«Palielinoties vidējai temperatūrai un vidējam eiropiešu vecumam, mums ir jāgatavojas karstuma izraisītu nāvju epidēmijai.
Savukārt aukstuma izraisītu nāvju skaits samazināsies tikai nedaudz,» sacīja pētījuma līdzautors Deivids Garsija-Leons. Pētnieki novērojuši, ka karstums ietekmēs visas Eiropas valstis, tomēr visvairāk cietīs dienvidu reģioni – Spānija, Itālija, Grieķija un daļa Francijas.
Aprēķināts, ka pat ja vidējā gaisa temperatūra celsies vien par trīs grādiem, tveices dēļ varētu gadā mirt pat 129 000 cilvēku. Šobrīd Eiropā ar karstumu saistīti nāves gadījumi ir 44 000. Taču ikgadējais aukstuma un karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits Eiropā līdz 2100. gadam var pieaugt no 407 000 līdz 450 000.
Zinātnieki vērš uzmanību, ka Eiropa ir planētas viens no vēsajiem kontinentiem – valstis, kas atrodas Āzijā, Āfrikā, Okeānijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, piedzīvos vēl postošāku karstuma ietekmi.
Līdz ar sirmgalvju nāvēm, cilvēkiem karstuma dēļ nāksies sadzīvot ar virkni citiem izaicinājumiem, piemēram, šajos laikapstākļos pieaug spontāno abortu skaits, kā arī pasliktinās cilvēku mentālā veselība. «Un tad ir netiešā ietekme. Mēs jau esam pieredzējuši, kā ekstrēms karstuma vilnis izdedzina ražas laukus, izraisa savvaļas ugunsgrēkus, sabojā infrastruktūru un negatīvi ietekmē ekonomiku,» saka britu zinātnieks no Eiropas pētījumu centra.
Pētnieki mudina Eiropas valstu vadītājiem nākotnes plānos iekļaut pasākumus, kas varētu samazināt karstuma postošo ietekmi uz cilvēku veselību, piemēram, ieguldīt slimnīcu telpu uzlabojumos un ēku siltumizolācijā. «Ja vēlamies izvairīties no sliktākā scenārija, ir būtiski nocirst problēmu pašā saknē – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas,» apgalvo vides epidemioloģe Elīza Gallo.
