• Zinātnieki Bēthovena matos atklāj pārsteidzošu noslēpumu

    Atklājumi
    Estere Jansone
    26. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Wikimedia Commons
    Kādā vētrainā 1827. gada marta dienā mūžībā devās izcilais vācu komponists Ludvigs Van Bēthovens. Pēdējos dzīves mēnešos ģeniālais mūziķis pārdzīvoja ellīgas mokas – viņš sirga ar dzelti, kājas, rokas un vēders bija pietūkušas, bet katrs elpas vilciens nāca ar grūtībām. Kad meistara mūžs aprāvās, viņa laikabiedri atrada dokumentu, kurā Bēthovena brāļi lūdz sabiedrībai darīt zināmas detaļas par komponista nāves cēloni. Iespējams, tas beidzot ir atklāts.

    Lai gan dzīves laikā Bēthovens spēja radīt neskaitāmus skaņdarbus, no kuriem liela daļa dzīvo arī šodien, komponists teju visu mūžu sadzīvoja ar vairākām veselības problēmām. Jau 20 gadu vecumā Bēthovenu piemeklēja dzirdes problēmas, kas draudēja iznīcināt viņa sapni par mūziķa karjeru. Viņš saviem brāļiem vēstulē reiz atzina, ka šis notikums viņu dzinis pamatīgā izmisumā – viņš nopietni apsvēris domu labprātīgi pārtraukt savu dzīvi.

    Ar dzirdes problēmām Bēthovena likstas neaprāvās. Aptuveni 22 gadu vecumā viņu regulāri mocīja spēcīgas vēdersāpes un hroniska caureja. Līdzās gremošanas traucējumiem, Bēthovens līdz 40 gadu vecumam pazaudēja dzirdi pavisam. Tā laika ārsti izteica visdažādākās teorijas, kas varētu izraisīt šādus simptomus diženajam mūzikas ģēnijam, tomēr līdz viņa mūža beigām šī mistērija netika atšķetināta. Bēthovens mira 56 gadu vecumā no slimības, kas pēc simptomiem atgādināja aknu slimību. Viss, ko viņš vēlējās – noskaidrot, kas varēja radīt viņam šādas ciešanas mūža garumā. 

    Komponists mantojumā atstāja savu matu šķipsnu, kas mūsdienu ārstiem ļāva veikt padziļinātu DNS izpēti. Vēl 2007. gadā pētnieki pēc matu parauga analīzes apgalvoja, ka komponists miris no saindēšanās ar svinu. Taču jaunākie pētījumi šo minējumu apgāž. Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta pētnieki atklāja, ka daļa mati pieder kādai sievietei, tāpēc tie radījuši maldīgu rezultātu iepriekš. Tikai daži matu stiebri, visticamāk, ir piederējuši komponistam.

    Aplūkojot iespējamos Bēthovena matus, pētījuma autori secināja, ka mūzikas meistars miris no B hepatīta, turklāt infekciju saasinājusi arī komponista mīlestība pret grādīgajiem dzērieniem. Lai arī antropologiem neizdevās noskaidrot, kādēļ Bēthovens dzīves laikā kļuva kurls un mocījās ar gremošanas sistēmas traucējumiem, viņi atklāja kādu citu pārsteidzošu noslēpumu. Salīdzinot viņa matu DNS ar viņa brāļu pēctečiem, zinātnieki atklāja gēnu nesaderību. Tas liecina par sānsoļus Bēthovena saimē vairāku gadsimtu garumā.  

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē