• Zinātnieki atklājuši, kuros vecumposmos cilvēki noveco visātrāk

    Atklājumi
    Estere Jansone
    17. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Tim Mossholder/Unsplash
    Cilvēka novecošanās notiek katru dienu, katru nedēļu, mēnesi vai gadu. Tomēr pētniekiem izdevies noskaidrot, kuros vecumos cilvēki savā novecošanās dinamikā piedzīvo vislielākās pārmaiņas.

    Ja vienā rītā pēkšņi pamosties un pieķer sevi pie domas – «esmu mainījies līdz nepazīšanai», tās var nebūt tikai iedomas. Prestižās Stenfordas Universitātes ģenētiķi noskaidrojuši, ka drastiskākās molekulārās pārmaiņas cilvēkiem notiek 44 un 60 gadu vecumā.

    «Mēs laika gaitā nemaināmies pakāpeniski. Ir lēnākas pārmaiņas un ir arī dramatiskas izmaiņas,» medijam Science Alert sacīja ģenētiķis Maikls Šnaiders.

    «Izrādās, ka 40 gadu vidus un 60 gadu sākumposms ir laiks, kad cilvēka ķermenī notiek dramatiskākās izmaiņas un straujāka novecošanās. Nav svarīgi, kādu molekulu (RNA, proteīnu, lipīdu, orgānu, ādas, elpceļu, gremošanas trakta mikrobiomu) klasi aplūkojam – mainās tās visas,» teic speciālists.

    Tāpat ārsti novēroja, ka tādu kā Alcheimera un kardiovaskulāro slimību risks pieaug nevis ar laiku, bet būtiski palielinās ar konkrētu vecumu.  

    Pētījuma autori min, ka ap 40 gadu vidu izmainās vielmaiņa, palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, pazeminās ādas elastība un muskuļu masa. Sievietēm šajā laikā sākas menopauze vai premenopauze. Savukārt ap 60 gadu vecumu vielmaiņa paliek vēl lēnāka, sašūpojas imūnā regulācija, nieru veselība, kā arī samazinās spēks muskuļos, bet āda kļūst trauslāka.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē