«Vēsturiski aktīvākie periodi ir pavasaris un rudens, kamēr vasara un ziema ir salīdzinoši mierīgākas. Patērētāju kopējo aktivitāti un optimismu būtiski ietekmē laikapstākļi, kam ir praktiski apsvērumi, kā arī emocionālie apstākļi,» ar novērojumiem dalās «Luminor» mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Visneaktīvākie – gada pirmie mēneši
Kā liecina nekustamo īpašumu tirgus novērojumi un Luminor bankas dati, vismazākā aktivitāte mājokļu tirgū parasti vērojama gada pirmajos divos mēnešos. Kam seko aktīvie mēneši – marts, aprīlis un maijs. Aktīvās sezonas sākums bieži vien atkarīgs no laikapstākļiem, piemēram, cik ilgi ir sasalusi zeme, kas būtiski ietekmē būvdarbus. Ziemā privātmāju vai zemes apskate ir ierobežotāka, tādēļ šādi darījumi bieži tiek atlikti uz siltāku laiku.
Bankas kreditēšanas eksperti iesaka aplūkot īpašumu dažādos laikapstākļos, lai novērotu to ietekmi uz konkrēto īpašumu. Piemēram, pavasara palu laikā ir svarīgi novērtēt kopējo mitruma līmeni un tā uzkrāšanās vietas, rudenī un ziemā – piebraucamo ceļu kvalitāti. Šo iemeslu dēļ visvairāk zemes un privātmāju iegādes darījumu notiek pavasarī un vasarā. Pavasarī visbiežāk tiek uzsākta vai atsākta māju būvniecība.
Vienlaikus aizvadītajā gadā mājokļu tirgū vairāk aktivitāti ietekmēja makroekonomiskie notikumi nevis laikapstākļi, un attiecīgi gada otra puse bija mazāk aktīva nekustamo īpašumu jomā. Savukārt gadu iepriekš – 2021. gada marta, aprīļa un maija darījumu apjoms bija par 10% aktīvāks nekā tā paša gada vasaras periodā.
Ietekmē mācību gada sākums
Vasaras periodā, kad ierasti ir atvaļinājumu laiks, iedzīvotāji daudz vairāk laika velta atpūtai, atliekot nozīmīgāku lēmumu kā mājokļa iegāde izdarīšanu uz vēlāku laiku. Septembrī, atsākoties skolas gaitām, aktivitāte mājokļu tirgū parasti atjaunojas un saglabājas līdz pat gada beigām. Šajā laikā ir novērojams arī augsts pieprasījums pēc īres dzīvokļiem.
Kā norāda eksperts, daudzi vēlas darījumus noslēgt vēl vecajā gadā, citi – Ziemassvētkus sagaidīt jaunajā mājoklī, tāpēc līdz gada beigām parasti saglabājas augsta aktivitāte, kam seko gada klusākie mēneši – janvāris un februāris.
Darījumu skaitu ietekmē ne tikai sezonalitāte, bet arī kopējie makroekonomiskie notikumi un patērētāju noskaņojums. Pat mēnešos, kad ierasti ir lielākā aktivitāte, citu apstākļu ietekmē kopējās tendences var mainīties.