Apbrīnojamā Lenormānas jaunkundze
18. gadsimta beigās visā pasaulē strauji pieauga nākotnes pareģotāju skaits. Tas notika politiskās un ekonomiskās krīzes rezultātā, kā arī pateicoties tā laika slavenāko okulistu, astrologu un dzejnieku publikācijām un atklāsmēm. Tā laika okulto zinātņu pielūdzēji radīja jaunas zīlēšanas kāršu kavas, balstoties uz klasiskajām franču spēļu kārtīm un Taro kārtīm. Viena no tā laika slavenākajām gaišreģēm bija francūziete Anna Marija Adelaida Lenormāna (1772–1843), kas iemantoja apbrīnojamu sabiedrības piekrišanu. Viņu kopš bērnības uzskatīja par īpašu bērnu un aizsūtīja mācīties uz klosteri, kur viņa apguva senās zināšanas, dziedniecības zintis, arī matemātiku, numeroloģiju, astroloģiju.
Marija kļuva par slavenu zīlnieci – viņa Parīzē atvēra savu zīlēšanas salonu, radīja pati savas kārtis, un pie viņas brauca cilvēki no visas pasaules.
Lenormāna iegāja pasaules vēsturē ar to, ka pareģoja Napoleona Bonaparta nākšanu pie varas. Viņa bija arī Napoleona sievas Žozefīnes tuva draudzene. Tajā laikā zīlēšana bija aizliegta ar likumu, Lenormānu vairākas reizes apcietināja, tomēr viņa turpināja nodarboties ar zīlēšanu. Mūsdienās ir pieejamas neskaitāmas Lenormānas kāršu versijas, kas atšķiras no pirmatnējām, jo katra jauna kāršu kava ir mākslinieka fantāzijas lidojums.