Pirmās kārtis iedeva zīlniece
Jau divpadsmit gadu vecumā Elizabeti ļoti aizrāva literatūra par ezoteriskām, parapsiholoģiskām un mistikas tēmām. «Būros tam visam cauri kā autodidakte un centos teoriju pielietot arī praktiski, piemēram, sajust cilvēka enerģētiku, ieraudzīt auru, sazināties ar sargeņģeļiem. Mani tas ļoti interesēja. Vēlāk sāku studēt astroloģiju pie vēdisko zināšanu guru Šivas. Šajā laikā iepazinos arī ar zīlnieci Signi Bakšu.
Mēs sadraudzējāmies, un reiz viņa man lūdza, lai viņas vecās zīlēšanas kārtis sadedzinu kamīnā, taču es to neizdarīju.
(Starp citu, zīlēšanas kārtis ik pa laikam ir jāmaina, un vecās jāsadedzina; kārtis deg ar zili melnu liesmu – tam neticēju, bet pati par to esmu pārliecinājusies!) Tā es sāku likt kārtis, man tas labi padevās.
Sākumā izliku kārtis kādam draugam, kuram bija problēmas darbā. Viņš zināja, ka esmu aizrāvusies ar astroloģiju, un prasīja, vai varu dot atbildi. Un tā tas aizgāja no cilvēka uz cilvēku. Ar laiku sāku aizdomāties, kādēļ zīlē ar tieši šādām kārtīm, kā precīzi atbildēt uz jautājumiem. Sapratu, ka pie mums, it īpaši latviešu valodā, ir pieejams ļoti maz literatūras. 2012. gadā sarakstīju grāmatu Lenormānas jaunkundzes spēle, kurā pieejami Lenormānas kāršu skaidrojumi. Tā soli pa solim pilnveidoju savas prasmes. 2014. gadā iznāca mana otrā grāmata – Zīlēšanas noslēpumi.»
Elizabete atzīst, ka ar nākotnes pareģošanu un ezoteriku jau ir tik ļoti saradusi, ka būtībā tas kļuvis par viņas dzīvesveidu. «Es nevaru ilgstoši nodarboties ar racionālām lietām, kārtis un zīlēšana ir kļuvusi par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Bet seansos nestrādāju tikai ar kārtīm vien (Zīlēšanai Elizabete vienlaikus izmanto gan Taro, gan Lenormānas kārtis, lai iegūtu padziļinātāku un precīzāku informāciju.).
Vienmēr skatos gan to, ko rāda kārtis, gan astroloģisko karti. Man jābūt simtprocentīgi drošai, jo tā ir milzu atbildība – es uzņemos atbildību par cilvēka dzīvi.
Ir situācijas, kuras manī rezonē vairāk, informācija, kuru nespēju noklausīties vienaldzīgi. Tas ir arī pārbaudījums man pašai. Ja to izturu, tas iedod spārnus – paceļ jaunā līmenī, tā ir mana izaugsme.
Lai atjaunotu enerģiju un papildinātu savus iekšējos resursus, man ļoti palīdz ciguna prakse. Tas man palīdz sadzirdēt savu sirdi un uzturēt gaišu enerģiju. Laiku pa laikam apmeklēju arī svētdienas dievkalpojumus Torņakalna baznīcā.»
Intervijas turpinājums: