Ziemeļkoreja paziņojusi, ka 26.februārī un 4.martā veiktajos izmēģinājumos galvenā uzmanība bijusi pievērsta izlūkošanas satelīta attīstīšanai, savukārt Pentagons detalizētā analīzē secinājis, ka tie patiesībā biju[si eksperimenti, gatavojoties starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanai.
Jebkāda tāda veida palaišana nozīmētu, ka Phenjana izbeidz pašas 2017.gadā ieviestu moratoriju un saasina militāro saspīlējumu Korejas pussalā un ārpus tās.
Ziemeļkoreja ir izmēģinājusi trīs starpkontinentālas ballistiskās raķetes. Pēdējais tāds izmēģinājums bija 2017.gada novembrī, kad tika palaista «Hwasong-15», kura, kā domājams, ir pietiekami jaudīga, lai sasniegtu Vašingtonu un pārējo ASV teritoriju.
Pentagona preses pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka divos pēdējos izmēģinājumos izmantota jaunā starpkontinentālā ballistisko raķešu sistēma, kuru Phenjana demonstrēja militārā parādē 2020.gada oktobrī.
Kērbijs norādīja, ka pēdējā laikā notikušo izmēģinājumu mērķis bijis novērtēt raķeti, pirms veikt plaša mēroga izmēģinājumu, kuru varētu maskēt kā kosmosa raķetes palaišanu.
Arī Dienvidkoreja apstiprināja ASV vērtējumu, piebilstot, ka abas sabiedrotās nolēmušas publiskot savus secinājumus, lai starptautiskās sabiedrības pozīcija attiecībā pret Ziemeļkoreju būtu vienota.
Japānas Aizsardzības ministrija informēja, ka februārī veiktajā izmēģinājumā Ziemeļkorejas raķete sasniegusi 600 kilometru augstumu un aizlidojusi 300 kilometru attālumā, bet martā šie rādītāji bijuši attiecīgi 550 kilometri un arī 300 kilometri.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA piektdien vēstīja, ka valsts līderis ir Kims Čenuns apmeklējis Sohē satelītu palaišanas poligonu un devis rīkojumu tā paplašināšanai un modernizēšanai, kas varētu nozīmēt gatavošanos starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumiem.
Augsta ranga ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atzina, ka pēdējie izmēģinājumi ir «nopietns saasinājums» un Finanšu ministrija jau piektdien paziņos par jauniem pasākumiem, lai jau tā izolētā Ziemeļkoreja nevarēt saņemt ārvalstu preces un tehnoloģijas programmas attīstīšanai.
Gan ASV, gan Japāna paudusi apņēmību jautājumu par Ziemeļkorejas ieroču programmu risināt diplomātiskā ceļā, tomēr lems par sankciju paplašināšanu.
Šogad Ziemeļkoreja veikusi deviņus ieroču izmēģinājumus, ieskaitot aizliegtās virsskaņās un vidējas distances ballistiskās raķetes. Janvārī Ziemeļkoreja lika saprast, ka varētu atteikties no starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumu moratorija.