Tukšie gadi
Bet atgriežamies pagātnē! Pūres dārzkopības speciālistu gādībā no Vīna kalna vīnogām ievāca makten labu ražu. Tās daudzums sasniedza pat četras tonnas. 1939. gada rudenī Jelgavā rīkotajā Latvijas vīnogu izstādē piedalījās arī Sabiles pārstāvji.
Otrais pasaules karš gan izniekoja labi iesākto darbu. Īpašas kopšanas vairs nebija, vīnogas auga savā vaļā. Lai gan stiprākie vīnogulāji izturēja, daļa gāja bojā. Pēc kara milzu darbu vīnogu dārza atjaunošanā ieguldīja Vīna kalna dārzniece Spodra Bērziņa. Bērziņa pienākumiem piegāja ļoti nopietni, pat zinātniski. Viņa savos darba gados gan fiksēja šķirnes un to ražu, gan apputeksnēja, gan veica pētījumus, mērīja un svēra ogas. Ļoti pedantiska savā darbā.
Par ieguldīto darbu Sabiles Vīna kalna kopšanā un veidošanā, veicinot tā ierakstīšanu Ginesa rekordu grāmatā, Spodras Bērziņas vārds ierakstīts Sabiles novada Goda grāmatā.
Vēlāk Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija no Vīna kalna apsaimniekošanas atteicās, jo uzskatīja, ka tas nav rentabli. Diemžēl vīnogas dažus pavasarus apsala. Līdz septiņdesmito gadu beigās, astoņdesmito gadu pirmajā pusē Vīna kalnā vairs nekas neauga… Norīkoja sargus, kas kalnu vienkārši pieskatīja.
1989. gadā uzradās jauni entuziasti – studenti, kuri te organizēja nometnes, atjaunojot stādījumus, bet dažus gadus vēlāk darbs ar vīnogām atkal panīka.