Ulmaņlaiku uzrāviens
Fakts, kas šaubas neraisa, – Ulmaņlaikā ar vīnogulājiem apstādīts tieši šis kalns, tieši šajā vietā, kuru varam apmeklēt, apskatīt, izstaigāt, izpētīt un pagaršot ogas.
Tā kā šis tas rakstos par vīnogulāju dārziem bija atrodams, arī leģenda skaista, turklāt precīzi saskan ar pilsētiņas šarmu, Kārlis Ulmanis rīkojis izveidot Sabiles Vīna kalnu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Iespējams, ja nebūtu Ulmaņa, nebūtu arī Sabiles Vīna kalna.
Citi lasa
Tā kā Ulmanis bija prezidents ar vadoņa spēku – kā prezidents teica, tā arī bija jādara. Valstsvīrs parūpējās par finansējumu, un vietējie ķērās pie darba.
Tā laika Sabiles pilsētas galva Osvalds Rezebergs savukārt uzsvēra, ka Vīna kalns ir viņa nopelns.
Kā komentē vides gids, sabilnieks Māris Lācis, katrs vēlējies sev piesaistīt nopelnus. Praktiski sanāca tā, ka Sabile atvēlēja vīna dārzam teritoriju, bet smago darbu tā izveidošanā un attīstībā laikā no 1936. līdz 1938. gadam paveica Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas darbinieki. Viena hektāra platībā Abavas upes sengultnes krastā ierīkoja terases un iestādīja vairāk nekā 20 šķirņu 1350 vīnogu krūmus. Jau tolaik paredzēja, ka Vīna kalns varētu piesaistīt tūristu uzmanību.
Pašā kalna augšā izbūvēja 110 kubikmetrus lielu baseinu, no kura pievadīt ūdeni terasēm. Cinkotās caurules laistīšanai vēl ir saglabājušās, bet nefunkcionē. Kad sūknis pa tām pumpējis ūdeni, Sabile esot palikusi bez ūdens, tādēļ turpmāk pumpēts pa naktīm. Vēl piecdesmitajos gados baseins esot darbojies. Un noderējis pat dažam labam peldētgribētājam! Septiņdesmitajos gados baseinā visu ziemu glabāja konservētus ābolus. Augšā tam uzbūvēts dēļu šķūnis, lai papildinātu tilpumu. Tur esot arī bijuši caurumi, pa kuriem ielīst iekšā. Tolaik Vīna kalnu neslēdza vārti, kā tas ir tagad, un puikas, piedzīvojumus meklēdami, mēdza ložņāt pa kalnu un nogaršot pa vīnogai vai ķirsim no tur augošajiem kokiem.
Tagad laistīšanas sistēmas nav. Ja būtu smilšaina augsne, vīnogulāji sen būtu nokaltuši. Bet vīnogu saknes ir kārtīgi un dziļi nostiprinājušās mālainajā augsnē, kas labi uztur mitrumu. Jaunos stādiņus gan aplaista.
Ulmanis arī izteica pompozu piedāvājumu kalna virsotnē uzbūvēt stikla paviljonu ar plašu terasi, no kuras vērot skaisto Sabiles ainavu, tomēr tas palika vien fantāziju līmenī.
Paviljons gan nav vienīgā stikla būve, kas reiz iecerēta Vīna kalna virsotnē. Padomju laikā, septiņdesmitajos gados, dzimusi ideja uzbūvēt tādu pašu restorānu kā Jūras pērle Jūrmalā, uzzīmēts pat projekts. Tālāk par būvbedri gan netika.