Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Senās vīna leģendas
Ir dažādas versijas par to, kad vietā, kur plešas vīnogulāju dārzs, iestādītas pirmās vīnogas. Pirmā no tām ir leģenda, ka Sabilē vīnogas sākuši stādīt 14. gadsimtā, kad gar Ventas baseinu izplatījusies vīnkopība, jo šejienes mikroklimats izrādījies vīnogām īpaši labvēlīgs.
Sabilē esot izveidoti vīna dārzi un ik rudeni atzīmēti ražas svētki. Ticams, ka vīnogas te tiešām augušas griezdamās, jo Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ražas svētku laikā esot uzturējies Sabilē.
Vecos rakstos ir ziņas, ka 17. gadsimta beigās hercogam Jēkabam kaut kur Abavas krastos augušas vīnogas.
Citi gan uzskata, ka tas bijis pie Kuldīgas, citi – Rendā, citi – Kandavā. Kur īsti hercoga Jēkaba vīnogu dārzs bijis, nevaram pateikt, bet tas gan zināms, ka viņa laikā vīnogulāju dārzi papildināti ar jaunām šķirnēm.
Hercogs pavēlējis iestādīt vīnogulājus, no kuru vīnogām ražot un tirgot vīnu. Viņš pats izdzēris pirmo glāzi no Sabilē augušām vīnogām darītā vīna, kuru atzina par labu esam, lai gan ļaudis melsuši, ka vīns sanācis pārlieku skābs. Iespējams, tieši viņa laikā apstādīts Sabiles Vīna kalns, kurā augošo vīnogu stipro un skābeno vīnu bija īpaši iecienījuši hercogistes galmos, un tas pat eksportēts uz citām Eiropas valstīm.
