Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Algā gandrīz 5000
Neparasti iekārojams izrādījies valsts darbs jaunizveidotajā Vakcinācijas birojā, kura darbības laiks ir aptuveni gads, bet galvenais uzdevums – sakārtot visu tā, lai brīdī, kad Latvijā parādīsies vakcīnas pret Covid-19, nedēļā varētu sapotēt no 100 līdz pat 150 tūkstošiem cilvēku. Uz amatiem birojā, kura darbībai valdība iedalījusi vairāk nekā 640 tūkstoš eiro, bet vadītājam piesolījusi teju 5000 eiro lielu algu, bija pieteikušies 416 pretendenti, no kuriem komisija atlasīja piecus vadošos darbiniekus.
Par biroja vadītāju lielā vienprātībā iecelta bijusī XVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Viņa PDz atzīst – šajās divās nedēļās ar pilnu sparu darbu uzsācis jaunizveidotais Vakcinācijas birojs, un priekšā ir pamatīgs izaicinājums – turēt rūpi, lai līdz vasarai pie savas potes pret Covid-19 būtu tikuši 70% Latvijas iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā jau tika palaists pirmais centra veikums – agrīnā pieteikšanās vakcinācijai pret koronavīrusu manavakcina.lv.
Evas biogrāfijā ir daudz projektu, par kuriem dzirdēts ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ar veselības aizsardzības jomu gan līdz šim viņai nav bijis pieredzes, bet konkrētajā postenī pēc tā arī nav nepieciešamības, kaut arī birojs ir tieši pakļauts veselības ministram Danielam Pavļutam. Arī viņš nav mediķis, bet gan ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā, Londonā – diplomu kultūras menedžmentā, bet Hārvardā maģistra diplomu sabiedrības vadībā ar specializāciju līderībā.
Evas izglītība arī saistīta ar kultūras jomu – maģistra grāds Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas menedžmenta programmā un bakalaura grāds Latvijas–Lielbritānijas starptautisko kultūras sakaru programmā. No iepriekšējiem Evas darbiem izceļams, ka viņa septiņus gadus piedalījusies Rīgas maratona rīkošanā. Taču līdz šim lielāko slavu guvusi, pildot Dziesmu un Deju svētku izpilddirektores pienākumus.
Viņas vadībā pirmo reizi tika izstrādāta un īstenota svētku dalībnieku digitāla reģistrācijas un procesu vadības sistēma.
Pēc veiksmīgi realizētā projekta, kuru gan noslēgumā nedaudz sabojāja koncertu biļešu tirgotāji, Eva kļuva par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri, vēl nesen darbojās Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdē. Pēc pārliecinoša rezultāta konkursā 2019. gada aprīlī Nacionālā radio un televīzijas padome Evu iecēla Latvijas Televīzijas valdes locekles amatā, taču nedēļu pirms stāšanās darbā Eva no šī amata atteicās. Tas notika pēc skandāla ap jaunieceltā Latvijas Televīzijas vadītāja Eināra Giela atbilstību augstajam postenim.
Meita mantojusi mammas drosmi
Pirms pāris gadiem intervijā žurnālam IEVA Eva atzina, ka viņa jau no bērnības mācīta – augstāk, tālāk, stiprāk –, tādēļ viņai vienmēr bijusi vēlme piedalīties un veidot lielus projektus: «Manuprāt, tas ir dabisks process. Visticamāk, tās ir arī ambīcijas, vajadzība pēc izaicinājuma, vēlme dzīties pēc kaut kā sarežģītāka, lielāka, un ļoti būtiski, ka tas ir neatkārtojami. Mani kaut kas traki vilina tajā vienreizīguma izjūtā, ka tieši tāds tas var notikt tikai vienu reizi.»
Viņa atzina, ka šīs īpašības un darbs pie lielajiem projektiem ietekmējis viņas ģimenes dzīvi. Evai ir jau pieaugusi meita Aleksandra, kura arī mantojusi mātes ambīcijas un jau ir pamanīta sabiedriskajā dzīvē. Pagājušā gada Rīgas Modes nedēļā apģērbu zīmola Volga skatē viņa bija viena no spilgtākajām modelēm.
Par tetovējumiem nekautrējas
Eva bija viena no pirmajām sievietēm vadītājām Latvijā, kas nekautrējās atklāt, ka viņai ir tuva tetovēšanās māksla, un Evas ķermeni klāj virkne zīmējumu. «Man patīk tetovējumi. Tieši tāpat kā man patīk kurpes – kā kādreiz rakstīja Vēsma Kontere: mums, kas esam izaugušas ar Seksu un lielpilsētu, vienmēr Pradas kurpes būs goda vietā.
Man tetovējumi ir vietās, kuras nevar īsti noslēpt. Tas man dažkārt sagādā problēmas.
Ja pasākuma dreskods tos nepieļauj, ir jādomā apģērbs ar garām piedurknēm. Bet mani tetovējumi ir nešķirama daļa no manis. Nepiekritīšu domai par protestu, es to aizvietotu ar vēlmi būt pamanāmai. (..) Visi mani tetovējumi ir tapuši gana nozīmīgos brīžos. Tādos ļoti skaistos un arī ļoti smagos brīžos, kuros ir bijusi vajadzība noslēgt kādu notikumu,» intervijā žurnālam IEVA atzinusi Eva.
Divas nedēļas ar kājām gar okeānu
«Es dzīvoju pēc Madagaskaras pingvīnu principa – smaidi un māj. Tā ir pozitīva attieksme pret dzīvi,» žurnālam OK savulaik sacīja Eva. 2018. gadā drīz pēc darba pie Dziesmu un Deju svētku organizēšanas Eva intervijā žurnālam SANTA atzina – Dievs viņai devis lielu dāvanu. «Vienmēr esmu darījusi darbu, kas man patīk un kam uzticos. Protams, iepriekš ir bijuši arī mazāk jauki projekti, bet man tik un tā vienmēr ir paticis strādāt. Kopā ar cilvēkiem, kas man patīk un kam uzticos. Īstenībā nemaz nezinu, kā tas ir – nestrādāt.»
Eva uzreiz pēc Dziesmu un Deju svētkiem uz divām nedēļām bija pazudusi no Latvijas. «Nogāju Santjago ceļa Portugāles posmu. 11 dienu un 300 kilometru, gar okeānu. Apzināti nomainīju emocionālo spriedzi pret fizisku slodzi. Gāju kopā ar senu draugu. Vienai bija bail. Tas bija ļoti interesanti, jo darba lietās un atbildīgu lēmumu pieņemšanā esmu gana drosmīga un faktiski ne no kā nebaidos,» žurnālam SANTA 2018. gada nogalē pauda Eva, atzīstot, ka šim pārgājienam bija jau iepriekš gatavojusies: «Kādu brīdi trenējos boksā. Un sporta zālē dzelžus cilāju!»
