Aizvadītajā nedēļā kultūras un izklaides centrā norisinājās reklāmas speciālistu un citu nozares profesionāļu lielākais izklaides notikums – Reklāmas Rīmu nakts. Tāpat kā viss ģeniālais, šī pasākuma ideja ir gaužām vienkārša. Uz lielā ekrāna auditorijai tiek demonstrēti labākie reklāmas rullīši. Projekts ir unikāls tādā ziņā, ka visi šie šedevri nāk no viena cilvēka – Žana Marī Bursiko – privātkolekcijas. Viņš beidzot atklāja, kā Reklāmas Rīmu nakts pēkšņi kļuva par vienu no nozīmīgākajiem reklāmistu pasākumiem pasaulē.
Kā jums radās ideja kolekcionēt reklāmas?
Tas notika pavisam sen, toreiz man bija vien 10 gadi. Blakus manai mājai atradās kinoteātris, uz kuru bieži devos. Sadraudzējos ar tur strādājošo operatoru, kurš man atdeva filmu fragmentu un reklāmu lentes, kuras vairs nav aktuālas un bija jāmet ārā. Es nolēmu tās nevis izmest, bet paturēt sev. Toreiz tās bija autoservisu reklāmas, bērnu namu, slimnīcu reklāmas. Es šo kolekciju turpināju arī studiju laikā un tad arī reklāmu kolekcionēšana kļuva par manu hobiju. Augstskolā studēju jurisprudenci un paralēli sāku strādāt reklāmas aģentūrā. Man par pārsteigumu, neviens — ne producenti, ne aģentūras, ne reklāmdevēji — neglabāja reklāmas rullīšus. Un tajā brīdī es nolēmu, ka tas varētu būt labs veids, kā pelnīt naudu. Es pametu jurisprudences studijas, radīju savu uzņēmumu un nu jau pieprasīju reklāmas rullīšu kopijas aģentūrām un profesionāļiem. Lai šī filmu bibliotēka dzīvotu, man bija jārada pasākums, kurā savu kolekciju atrādītu. Tā 1981. gadā tapa pirmā Reklāmas Rīmu nakts Parīzē.
Kādēļ izlēmāt kolekcionēt tieši reklāmas? Kāpēc neizvēlējāties vākt filmas vai īsfilmas?
Kino ir visur. Par spēlfilmām interesējas, runā un tās kolekcionē visā pasaulē. Taču reklāmas mūždien paliek atstātas novārtā. Tieši tāpēc man ir vienīgā reklāmas filmu bibliotēka pasaulē.
Kāpēc, jūsuprāt, Reklāmu rīmu nakti būtu jāapmeklē arī tiem, kam šī nozare ir sveša?
Manuprāt, tas ir veids, kā parādīt, ka aiz reklāmas slēpjas izcili mākslinieki, režisori, aktieri, mūziķi, kas dod savu ieguldījumu un patiesi oriģināla sižeta līnija. Mūsdienās video reklāmu industrija ir noniecināta. Varētu teikt, mūsdienu reklāmu nozari arvien biežāk kritizē. Tās vairs nav tādas kā agrāk… Savukārt Reklāmu rīmu naktī klātesošajiem ir iespēja nevis domāt par produktu, bet gan par stāstu, kas ir reklāmā.
Kas ir laba reklāma?
Uzskatu, ka labas reklāmas pamatā ir stāsts, kas spēj ievilkt skatītāju. Reklāmai ir jārada emocijas pat, ja tā nemaz nav laba. Izcilā reklāmā ir divi aspekti – stāsts un produkts. Mūsdienās reklāmas televīzijā ir pārāk dramatiskas.
Jums nepatīk dramatiskas reklāmas?
Tām nav ne vainas, bet Eiropā gan tās nepadodas visai labi. Labas, dramatiskas reklāmas nāk no Āzijas, Dienvidāfrikas. Starp citu, esmu ievērojis, ka ik gadu labāko reklāmu areāls mainās. Vienu gadu aizraujošākie rullīši ir Eiropai, bet citu gadu – ASV.
Vai jums ir kāda visu laiku mīļākā reklāma?
Pēdējos divus gadus patiešām lieliskas reklāmas ir izdevušās brazīļiem. Politiski šo nav labi teikt, bet arī krieviem sanāk labas reklāmas. Talantīgi reklāmisti strādā tieši Austrumeiropā: Rumānija, Polijā, Ungārijā, Krievijā, Ukrainā.
Kā jūs domājat – kāpēc tā ir?
Jūs noteikti iebildīsiet, bet, manuprāt, pie vainas bija Padomju Savienība, kura gadu desmitiem nospieda cilvēkus un viņu radošumu. Līdz ar brīvību, tika notika gluži vai eksplozija – cilvēki varēja brīvi izpausties un radīt unikālus darbus. Manā bibliotēkā ir vairāk nekā 1,5 miljoni reklāmu rullīšu. Visa filmiņu kastu kolekcija aizņem 200 kvadrātmetrus. Šajā kolekcijā ir arī vecas latviešu radītas reklāmas no PSRS laikiem – 50., 60. un 70. gadiem. Tās lieliski atspoguļo, kā cilvēki domāja tolaik. Tās ir ļoti smieklīgas, varētu pat teikt trakas un nepieņemamas.