Jānis Kubilis nodzīvoja patiesi bagātu, garu mūžu. Šogad jūlijā viņam būtu apritējis jau 101 gads. Diemžēl viņa ceļš uz šīs zemes beidzās, nesagaidot savus simtos Jāņus. Beidzamos gadus viņš pavadīja savās mājās Baltezerā, kur baudīja mieru un loloja savas rozes. «Visi man labi bija, ja es pats labs biju,» pie šī moto allaž pieturējās Jānis, kuram piemita spilgts stāstnieka talants. Pērn, sagaidot 100. jubileju, Kubilis aizvien bija stalts un spēcīgs vīrs. «Simts gadu – tas ir ļoti daudz un arī ļoti maz! Viens tur, augšā, ir izdomājis, ka ikvienam ir kāda zināma norma. Kad pienāks Tas brīdis – to jau nevar zināt.
Bet man vēl gribas dzīvot! Gribas savas rozes kopt!» sacīja Jānis.
Viņam bija lemts sagaidīt vēl vienu ziedēšanu.
Kubilis bija Latvijas Nacionālā teātra aktieris no 1948. līdz 1994. gadam. Nospēlējis ap 140 lomu un saņēmis vair[ākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Viņš bija patiesi lielisks Krustiņš Pazudušajā dēlā, Krauklīšu Pēteris Rīgā, Mocarts izrādē Mazās traģēdijas. Fičūrs Liliomā, Paskvāle lugā Skrandaiņi un augstmaņi. Spoži sevi parādījis arī Bezkaunīgajos večos un vēl daudzās citās izrādēs.
Mazs būdams, Jānis skolojās Neretā, vēlāk – Smiltenes piensaimniecības skolā. Pēc kara atkal atgriezās Neretā, bet vēlāk devās studēt uz Rīgu. Sākumā gribējis stāties Konservatorijā, tomēr kopā ar savu mīļoto Liliju iestājās Drāmas teātra studijā. Uzreiz pēc studijām pieņems darbā teātrī.
Atvadīšanās no mākslinieka notiks Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē 21. jūnijā no pulksten 12 līdz 13.