Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Jau pusaudzes gados apkārtējie Ilzei teikuši: tev jākļūst par skolotāju! Ja skolā kādam mācībās kaut kas nav bijis skaidrs, Ilze vienmēr bijusi tā, kas mācējusi paskaidrot. Pabeigusi studijas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Rokdarbu nodaļā, pēc tam Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā (tagad Liepājas Universitātē) studējusi tolaik tik populāro datordizainu, bet ātri vien sapratusi, ka tā nav viņas īstā profesija.
Mainījusi studiju programmu un ieguvusi profesionālā bakalaura grādu mākslā ar pedagoga kvalifikāciju. Sākusi strādāt Liepājas Mākslas vidusskolā par skolotāju un par Bērnu mākslas skolas vadītāju. Un stingri nolēmusi – ja izdosies maģistrantūrā iestāties budžeta grupā, studēs. Ilzes vecākajai meitai tolaik bijis tikai gads, un tagad viņa saka: «Bakalauru un maģistru mēs ieguvām kopā.» Tagad Ilze ir izglītības zinātņu maģistre pedagoģijā.
Friča Brīvzemnieka iela, kur atrodas Ilzes mākslas studija, ir šķērsiela pilsētas centrā, netālu no Rožu laukuma, pavisam tuvu Lielajam dzintaram un Liepājas Universitātei. Ilzes audzēkne pie studijas durvīm klauvējusi pusstundu pirms meistarklases sākuma.
Presē minēts, ka uzbrucēja Ilzei teikusi kuš. «Tas ir vārds, ko nekad mūžā vairs negribu dzirdēt!
Tas nebija vienkārši kuš!, tas bija kuššš!, iečukstēts ausī, piebāžot klāt seju. Tik pretīgs kuš…
Kliedzu, cik vien skaļi varēju. Kad viņa man ar roku aizspieda muti, iekodu rokā. Uzbrucēja it kā nedaudz atjēdzās, bet tik un tā mani zvetēja ar nazi. Turpināju kliegt, pietrausos kājās no tā stāvokļa, kādā biju pakritusi, un ar viņu uz muguras, pati asiņojoša kaut kā tiku līdz ārdurvīm.»
Visu rakstu lasi portālā Santa+!
