Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nauda ir, prasmju trūkst
Pusaudzis interneta krāpnieku acīs ir gluži labs donors – daudzi saņem gana dāsnas kabatas naudas, citi agri sāk piestrādāt, tāpēc viņiem ir pašiem sava nauda, ne mazums dodas mācīties uz citām pilsētām, kas nozīmē – vecāki viņiem regulāri piešķir uzturnaudu, citi vēl saņem arī stipendiju. Tātad pusaudži ir cilvēki ar savu bankas kontu un naudu. Un tas savukārt automātiski nozīmē, ka arī viņi kļūst interesanti interneta krāpniekiem.
Šie nezināmie ļaundari reāli nemaz neatrodas Latvijā, bet apstrādā savus upurus, sēžot kaut kur Venecuēlā, Kubā, Indijā, Filipīnās – jebkur pasaulē. Varētu domāt – bērni un jaunieši tehnoloģijās un interneta vidē bieži orientējas daudz labāk par saviem vecākiem, taču, lai pasargātu sevi no krāpnieku uzbrukumiem, ar tehnoloģiskajām zināšanām vien nepietiek.
Noteikti jāņem vērā arī psiholoģiskie aspekti, piemēram, pusaudžu vecuma domāšanas īpatnības, ātri ievainojamais ego, hormonu vētras un vēl vesels kokteilis faktoru.
«Pusaudzim vēl tikai veidojas sava pasaules pieredze, viņš vieglāk uzticas cilvēkiem un tāpēc ir vienkāršāk apmānāms. Šajā vecumā cilvēkam ir īpaši svarīgi, ko par viņu domā citi, kā viņu uztver un redz, līdz ar to – ja tiek piedāvātas kārdinošas iepazīšanās iespējas, zīmolu apģērbi ar neticamām atlaidēm, īpaša piekļuve slavenībām un informācija par tām, iespēja nokļūt ekskluzīvos fanu pasākumos, pusaudzis var uzķerties,» skaidro kiberdrošības eksperts Kārlis Bergmanis. Shēma ir vienkārša. Lai apkrāptu pusaudžus, kārotais burkāns ir jāiepako tieši šai konkrētajai auditorijai saprotamā veidā un izskatā.
Krāpniekiem mazāk riska
Krāpniecības mērogi internetā tikai pieaug. Tiesa, kiberdrošības uzņēmumi cenšas izglītot cilvēkus, skaidro, kādas ir krāpniecības shēmas, tāpēc lietotāju izpratne par riskiem pamazām uzlabojas, taču krāpnieki izdomā arvien jaunas shēmas. Un viņu uzbrukumi ir tēmēti ne jau tikai uz bankām, valstu ministrijām vai, piemēram, Pentagonu, kur varētu dabūt miljonus. Turklāt, ja krāpnieki uzlauzīs banku, ir pilnīgi skaidrs, ka viņi tiks profesionāli meklēti, būs nepatikšanas. «Savukārt, stundas laikā apzvanot, teiksim, simt pensionāru un no katra izmānot 300 eiro vai tīklos uzrunājot simt pusaudžu un no katra izkrāpjot 100 eiro, kopsummā ieguvums tāpat ir gana labs. Un risks krāpniekiem ir krietni mazāks.
Turklāt, ja izrādās, ka pusaudzis pats muļķības dēļ iedevis piekļuves datus savai naudai, tāpēc apzagts, vēršoties policijā, viņam visdrīzāk atbildēs: sorry, policijai tādiem niekiem nav laika.
Krāpšana parasti notiek kampaņveidā, piemēram, tiek izveidota Facebook lapa, reklāmas kampaņa, vairākas dienas vai nedēļu lec ārā reklāmas, drīz vien Google un Facebook noreaģē, lapa tiek apturēta, bet – krāpnieki jau kaut kādu ražu ir ievākuši. Paies pāris mēneši, un sāksies atkal nākamā kampaņa – lapai būs pavisam cits nosaukums, piedāvās citus pakalpojumus, un viss atkal turpināsies,» saka eksperts.
Biežāk sastopamie pusaudžu apkrāpšanas veidi
- It kā slavenību vārdā izteikti izdevīgi viltus piedāvājumi. Sociālajos tīklos tiek uzlauzti vai izveidoti vizuāli identiski konti visā pasaulē plaši zināmu personību (teiksim, Bila Geitsa, Īlona Maska, slavenu aktieru, dziedātāju) kontiem, un no tiem krāpnieki izplata dažādus vilinošus paziņojumus. Piemēram, reālai slavenībai izveidots viltus konts, kurš apstiprina visus sekotājus un draudzēties gribētājus, un tajā tiek izsludināta spontāna akcija – ja tūkstoš cilvēki stundas laikā sametīs katrs pa pieciem eiro, tad tikai šie cilvēki varēs noskatīties speciālu koncertu. Reāli biļete uz tādu koncertu maksā daudz, daudz dārgāk, un jaunietim šāda pēkšņa dāvana var šķist ļoti vilinoša. Šādā veidā krāpnieki stundas laikā savāc vairākus tūkstošus eiro un tūlīt pat pazūd. Un nekāda koncerta, protams, nebūs. Vai, piemēram, tiek izsludināts – ja ātri pārskaitīsi kaut kādu summu X bitkoinos, tad tev to atdos atpakaļ dubultā apjomā. Skaidrs, ka realitātē nekāda līdzekļu atdošana neseko.
- Dažādi superpiedāvājumi un superatlaides. Sociālajos tīklos parādās reklāmas ļoti izdevīgiem pirkumiem – kādā mājaslapā pēkšņi ir iespēja iegādāties populāru zīmolu preces ar 80–95 procentu atlaidi. Pieaugušais visbiežāk apzinās, ka tik lielas atlaides nav iespējamas, bet pusaudzis var noticēt, ka zīmola jaka tieši šeit tomēr ir dabūjama nevis par simtiem, bet par pāris desmitiem eiro. Ieslēdzas sociālais aspekts – visi draugi uz mani skatīsies ar apbrīnu, kāds es stilīgs, un, re, kā man izdevies dabūt šāgada modeli! Turklāt mūsdienu globālajā pasaulē nevienu it nemaz vairs nemulsina fakts, ka nauda jāpārskaita, piemēram, uz kontu Indijā, bet preci sola izsūtīt no Ķīnas – tā ir pavisam ikdienišķa parādība, ka pērkam preces no visas pasaules. Šādus viltus piedāvājumus reizēm var atpazīt pēc tā, ka reklāmas teksts ir rakstīts ļoti neveiklā valodā – visdrīzāk tas tapis, izmantojot mašīntulkošanas metodes.
- Viltus stipendijas. Jaunieši labprāt izvēlas studijas ārvalstīs, taču parasti tas ir dārgs, tāpēc ne visiem pieejams prieks. Un te pēkšņi internetā parādās ļoti labs stipendiju piedāvājums – stipendijas studentiem sola kāds fonds vai iestāde. Tam ir lapa sociālajos tīklos, kur redzamas skaistas kādas reālas universitātes bildes un reāli teksti par studiju programmām, kas ņemti no šīs mācību iestādes mājaslapas. Cilvēks pārbauda, un tiešām – šāda universitāte un programmas eksistē –, tātad jāpiesakās. Āķis tāds, ka par dokumentu iesniegšanu jāmaksā administrēšanas maksa vai kaut kāds vienreizējs maksājums. Ja to vēl specifiski noformulē vietējai publikai – upuri būs. Piemēram, speciāls fonds tikai 18 gadu veciem latviešu jauniešiem; tikai 50 vietas; piedāvājums spēkā tikai šo vienu nedēļu. Bet, lai pieteiktos, par dokumentu aizpildīšanu jāsamaksā, teiksim, 75 vai 150 eiro. Simts cilvēku samaksā, un krāpnieks izgaist.
- Darba piedāvājumi. Krāpnieki izveido it kā darbā iekārtošanas aģentūras mājaslapu, kas aktīvi reklamējas sociālajos tīklos. Parasti tie ir jauniešiem saistoši darba piedāvājumi, piemēram, turīgas ģimenes meklē aukles, kurām būs jāstrādā tikai daži vakari nedēļā par neredzēti labu atalgojumu. Lapā ir smaidīgu ģimeņu un bērnu fotogrāfijas. Taču, lai pie ā darba tiktu, jāmaksā par iekļaušanu datubāzē, tad vēl papildus par pavirzīšanos gaidītāju rindā tuvāk mērķim, tad vēl par drīzāku uzaicinājumu uz darba interviju u. tml. Šāda naudas vēl un vēl papildu prasīšana labi nostrādā pat uz pieaugušajiem, jo cilvēks šajā mērķī jau vienreiz ir investējis un vēlas kaut ko no tā dabūt arī atpakaļ, tāpēc ir gatavs iet tālāk. Uzzinot par tik vilinošu darba piedāvājumu, pusaudzim noteikti būtu vērts aprunāties ar vecākiem, kas visdrīzāk paskaidros – auklīte nevar saņemt 1000–2000 eiro mēnesī, strādājot vien dažas stundas nedēļā. Ieteikums būtu vispār izvairīties no nezināmu darbā iekārtošanās aģentūru un tamlīdzīgu starpnieku pakalpojumiem.
- Iepazīšanās internetā un šantāža. Tā dēvētie mīlestības krāpnieki atrod sev upurus visās vecumu grupās, arī pusaudžu auditorijā, kur uzvedību ietekmē pubertāte un hormonu vētras. Protams, te nevarēs izkrāpt tūkstošiem eiro, tomēr uz vismaz dažiem simtiem eiro cerība ir. Darbība parasti notiek kādā no sociālajiem tīkliem – Instagram, Facebook, Tik-Tok vai citā. Jaunieti uzrunā kāds pievilcīgs cilvēks, sākas saruna, kas pāraug ciešākā kontaktā, un abas puses apmainās ar kailfoto. Tikai krāpnieks sūta ne jau savu, bet kādu internetā paņemtu bildi, taču pusaudzis – pats savējo. Un tad sākas visparastākā šantāža un draudi nosūtīt saraksti un foto vecākiem, klasesbiedriem, izlikt publiskai apskatei utt. Var sekot ilga un sāpīga kaulēšanās par to, cik tad naudas pusaudzis ir spējīgs savākt, lai to novērstu.
Tomēr – ziņot
Protams, cietušie parasti nevēlas publiskot piedzīvoto un ziņot atbildīgajām iestādēm. Vienkārši tāpēc, ka ir kauns. Ir cietusi pašapziņa, ievainots pusaudža ego. Un šā iemesla dēļ patiesībā nav nekādas statistikas par to, cik daudz pusaudžu no šādas krāpniecības cietuši. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka krāpnieki kļūst arvien rosīgāki. «Lai ieviestu globālus kontroles pasākumus valstu valdību, policijas, sociālo platformu līmenī, paies gadi. Tikmēr labākais, ko varam darīt, ir objektīva situācijas analīze, kritiskās domāšanas izkopšana, izglītošanās un normāla pusaudžu komunikācija ar vecākiem.
Visjutīgākā pusaudžu daļa ir tie, kuriem pietrūkst naudas kārotajam un kuri nesaņem pietiekami daudz vecāku uzmanības.
Kad vecāki sāk dot bērnam naudu, komplektā jābūt arī sarunai: ja ir kāds, tavuprāt, izdevīgs piedāvājums vai darba priekšlikums, atnāc to pārrunāt, apskatīsimies kopā. Ja gribi pirkt dizaineru drēbes, atceries – 90 procentu atlaides dzīvē nemēdz būt,» skaidro tehnoloģiju eksperts. «Bet, ja krāpšana jau ir notikusi, iesaku tomēr vērsties policijā, rakstīt iesniegumu. Tikai tā sabiedrībā veidosies izpratne, cik šī problēma ir izplatīta.»
Sargies no steigas!
Jebkurā krāpniecības shēmā parasti tiek radīta steigas, stresa un limitu situācija. Neuzķeries uz piedāvājumiem, kas mudina rīkoties tuvāko dienu vai pat stundu laikā vai uzsver, ka laimīgo skaits ir ļoti ierobežots. Klasisks piemērs – izlec paziņojums, ka esi laimējis jaunākā modeļa iPhone tāpēc vien, ka lieto internetpārlūku Chrome, bet, lai aizpildītu anketu un ievadītu savus datus, tev ir tikai 7 minūtes, pēc tam šis telefons tiks atdots citam.
Pārbaudi vēsturi
- Jo vietne vecāka, jo uzticamāka. Tīmekļa vietnes vecumu var uzzināt: šeit.
- Apskati sociālā tīkla grupas vēsturi. Piemēram, Facebook sadaļā Page Transparency iespējams apskatīt, cik sen grupa ir izveidota, cik bieži tai mainīts nosaukums un tēmas. Piemēram, nepērc neko, ja grupa sākta kā vietne diskusijām par medicīnu, tad nosaukums nomainīts uz Veģetatīvā distonija, panikas lēkmes un tad uz Darba sludinājumi/Biznesa sludinājumi, bet šodien tirgo Nike botas ar superatlaidi.
