Viedoklis: Juris Zvirbulis, Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents
Pārvietošanās pilsētā ar spēles elementiem
Ejot pa Rīgas ielām, dažkārt nākas izvairīties no nomestajiem elektroskrejriteņiem un šādas situācijas ir kļuvušas ikdienišķas un pierastas. Gluži kā datorspēle, kurā ir jāizvairās no šķēršļiem. Viens spēles līmenis ir tāds, ka jāizvairās no nekustīgiem šķēršļiem jeb nepareizi novietotiem skrejriteņiem, bet jau nākamais līmenis prasa izvairīties no braucošiem šķēršļiem dažādos virzienos.
Ar pārgalvīgu skrejriteņu braucēju ierobežošanu nedrīkst vilcināties. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu redzes lokā teju ikdienu nonāk negadījumos ar elektroskūteri cietuši cilvēki, kuri guvuši smagas un īpaši smagas traumas – daudzpusīgi iekšējo orgānu bojājumi, asiņainas brūces un vairāku ķermeņu daļu lūzumi pat vienlaicīgi, kā arī smagas muguras un galvas traumas.
Citi lasa
Kā jau medijos izskanējusi informācija, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, cietušo skaits ir dubultojies un, ja ņemam vērā iepriekšējos četrus gadus, tad situācija ir vēl skaudrāka – pēdējo 4 gadu laikā cietušo elektroskrejriteņu lietotāju skaits audzis 10 reizes. Piebildīšu, ka šī ir tikai oficiālā statistika un ne visi negadījumi ir reģistrēti un par tiem zinām.
Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un noteikumos
Videi draudzīga transporta izmantošana ir laba un tālredzīga, arī e-mobilitāte ir svarīga un noteikti apsveicama lieta. Skalpelis ķirurga rokā ir dzīvību glābjošs instruments, ja tas ir slepkavas rokās – tas ir slepkavas instruments. Tāpat ir skrejriteņu jautājumā – ja tu brauc kārtīgi ar elektroskrejriteni atbilstoši noteikumiem un neapdraudi sevi vai citus, tas ir perfekts un videi draudzīgs mobilitātes risinājums. Elektroskrejriteņu izmantošana ir jāpadara drošāka un apkārtējiem mazāk traucējoša.
Patīkami, ka Satiksmes ministrija ir apzinājusi situāciju un rīkojusies, ieviešot izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas arī Ceļu satiksmes noteikumos.
Šīs izmaiņas sevī ietver sodu palielināšanu, piemēram, par braukšanu reibumā vai ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas. Savukārt koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaudi no 2023.gada 1. septembra. Tāpat izmaiņas paredz arī obligātu elektroskrejriteņu reģistrāciju no 2024.gada.
Dzērājšoferi uz skrejriteņa
Atsevišķs stāsts ir par tiem, kuri brauc ar jebkādu transportlīdzekli reibumā. Par braukšanu reibumā un sekām stāsta nepārtraukti, dzērājšoferiem atņem automašīnas, vadītāja apliecības un pat iesēdina cietumā, bet uzlabojumus mēs neredzam. Dzērājšoferis var atrasties arī pie elektroskrejriteņa stūres.
Varbūt kādam liekas, ka pie skrejriteņa stūres var būt reibumā un sekas tam nebūs, bet negadījumi notiek. Un te no NMPD var uzzināt dažādus stāstus, piemēram – divdesmitgadīgs vīrietis alkohola reibumā pārvietojies ar elektroskūteri 50km/h, kritis, guvis galvas traumu, mugurkaula lūzumu un iekšējo orgānu bojājumu traumu. Kā mēs varam iztēloties – pēc šādām traumām ir nepieciešama ilgstoša atveseļošanās.
Infrastruktūra kā iemesli negadījumiem
Jāuzsver, ka ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana, ceļu satiksmes kultūra un apdomīga braukšana ir tikai viens no nosacījumiem, lai izvairītos no negadījumiem. Svarīgs aspekts ir arī infrastruktūra un sakārtota pilsētvide. Tas ir lēns, «sāpīgs» un dārgs process. Šobrīd ir nepietiekoša infrastruktūra, bet to nevar atrisināt vienā vai divos gados, tāpēc mums vien atliek pielāgoties un būt prātīgiem pie skrejriteņu stūres.
Kontrole un uzraudzība
Ar policijas resursiem vien nepietiek, lai kontrolētu un uzraudzītu elektroskrejriteņu vadītājus. Uzraudzībā var iesaistīties elektroskrejriteņu pakalpojumu sniedzēji. Nesen parādījuses informācija, ka elektroskrejriteņu nomas kompānija BOLT ir ieviesis pārgalvīgas braukšanas mērītāju, kas ir tikai apsveicami, jo braucējiem, kuri ar elektoskrejriteni pāvietojas bezatbildīgi, īstā vieta ir sacīkšu trasē, nevis pilsētā. Arī citas nomas kompānijas var sekot šim piemēram, viss ir ievadāms internetā šodien, bet rīt stājas spēkā.
Domājot par pašvaldības policijas uzraudzību nedomāju, ka tagad policisti veiks pakaļdzīšanos – tas nebūtu risinājums. Tam ir jābūt skaidrojošam darbam, bet arī katram jāsajūt soda neizbēgamība, uzskaite un kontrole. Jo arī nerakstītie likumi – cilvēciska saskatīšanās, savstarpēja cieņa, pieklājība un sapratne var glābt vairāk dzīvību, nekā strīdi un bargi sodi.