Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tomēr realitātē no svara ir katra cilvēka ieguldījums. Mums kopīgi ir jākoordinē rīcība un jānosaka zinātniski pamatoti mērķi, bet individuālā līmenī vērtība ir katrai praktiskai izvēlei un solim, un plašākas iespējas šai ziņā ir tieši attīstīto valstu iedzīvotāju rokās.
Ikdienas risinājumi var šķist banāli vienkārši, taču tie dod efektu. Piemēram, atteikšanās no plastmasas maisiņiem, ko daudzi arī dara, gan samazina izmešus no to ražošanas, gan nepieļauj to nonākšanu vidē, kur sadalīšanās ilgst vairākus simtus gadu.
Tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kā it kā niecīga paraduma maiņa būtiski veicina visas cilvēces cēlā mērķa sasniegšanu.
Elektroauto ir svarīgs lēmums
Filantrops Bils Geitss jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi interesējas par klimata pārmaiņām un investē uzņēmumos, kas meklē ilgtspējīgus risinājumus. Savā grāmatā «Kā izvairīties no klimata katastrofas» viņš raksta, ka izvēle braukt ar elektroauto ir viena no labākajām lietām, kā ierindas cilvēks var palīdzēt mūsu planētai. Geitss savā pārliecībā nav vientuļš, jo vēlme kaut ko darīt lietas labā ne vienu vien autobraucēju ir pamudinājusi pāriet uz bezizmešu transportu.
Elektroauto entuziasts, mākslinieks un rīdzinieks Kārlis Žagata ar savu «Citroën ë-C4» ir sakrājis iespaidīgu 40 000 kilometru nobraukumu un ir uzskatāms par vienu no pieredzes bagātākajiem elektriskā transporta īpašniekiem Latvijā. Stāstot par lēmumu iegādāties šādu mašīnu, viņš kā vienu no trim argumentiem min klimata pārmaiņas.
«Pirms nopirku savu «ë-C4», man jau bija zināma pieredze ar elektroauto. Lieta, kas man šķita īpaši pievilcīga, bija spēcīgā dinamika. Otrkārt, pirms pēdējā cenu lēciena un tarifu izmaiņām CSDD tīkla stacijās braukt ar elektrisku auto bija ārkārtīgi lēti. Lādēt publiskajās stacijās bija lētāk nekā mājās. Nu tas ir mainījies, taču arī tagad uzpildīt auto ar elektrību ir lētāk nekā ar degvielu. Nu, un tad bija arī zaļais jautājums. Daudzi saka, ka tas ir bleķis, sazvērestība un kas tik vēl ne. Bet es uzskatu, ka kaut ko jēdzīgu klimata jomā var izdarīt katrs cilvēks, tāpēc iespēja braukt bez fosilās degvielas un izmešiem bija mans trešais nopietnais arguments,» stāsta Kārlis.
Tā kā viņa uzņēmuma «Being Design» darbība ir saistīta ar muzeju ekspozīciju iekārtošanu visā Latvijā, Kārlis pastāvīgi ir ceļā. Tālākais punkts, kur viņš bijis ar savu auto, ir Viļņa un Kauņa Lietuvā, bet tepat Latvijā bijis tik tālu, cik vispār iespējams, – Liepājā, Pāvilostā, Viļakā, Indrā un citviet.
Zini savus kilovatus
Atbildot uz jautājumu, vai ikdienā nākas pielāgoties elektroauto īpatnībām, Kārlis uzsver – ir svarīgi saprast, cik daudz enerģijas reāli mašīnā ir. Tas nosaka starp uzlādēm veicamo attālumu un ļauj aprēķināt braukšanas ilgumu.
«Ja ražotājs norāda, ka akumulatora ietilpība ir 50 kWh, tad reāli izmantot varēsi 45 kWh. Bet patiesībā no tā ir jāatskaita 15–20 procenti uzlādes augšā (pie 80–85% uzlāde palēninās, un piedzīt akumulatoru pavisam pilnu nav vēlams). Un tāpat apmēram 20 procenti jāatrēķina izlādes apakšā, jo, neatstājot rezervi, ir risks palikt starp uzlādes stacijām. Tātad apjoms, ar ko var rēķināties, ir 30 kWh,» aplēsis Kārlis.
No savas pieredzes viņš ir pārliecinājies, ka bez papildu uzlādes var sasniegt jebkuru Latvijas nostūri un ka vasarā, izmantojot visu pieejamo akumulatora rezervi, auto nobrauks 280–300 km (WLTP rādītājs ir 350 km). Taču ar to nepietiek, lai bez uzlādes atgrieztos mājās.
Tomēr, pēc Kārļa teiktā, galvenā problēma ir nevis nobraucamais attālums, bet infrastruktūra.
«Vietās, uz kurieni es braucu strādāt, uzlādes staciju visbiežāk nav. Tā kā ātri uzpildīt akumulatoru no parastas rozetes nav reāli, ir jāieplāno papildu pietura. Otrkārt, ir jāpatur prātā, ka uzlādes stacijas var nestrādāt. Kad nesen aukstā laikā atgriezos Rīgā no Latgales, nedarbojās trīs no četrām stacijām. Parasti pēc restartēšanas tās atsāk darboties, taču tas nozīmē, ka rezervi vajag atstāt nevis līdz tuvākajai stacijai, bet līdz aiznākamajai. Treškārt, ātrie termināļi šur tur ir vietās, kur nekā cita nav, un nīkt lauka vidū nav diez ko patīkami,» pieredzē dalās Kārlis.
Lai braukšanu padarītu raitāku, Kārlis ir nonācis pie savas metodes – visefektīvāk ir braukt 45–60 minūtes un 15–20 minūtes auto lādēt.
«Esmu secinājis, ka manā gadījumā optimāls būtu 60 kWh akumulators. Tad viss būtu vienkārši, lai cik bieži un tālu es brauktu.»
Runājot par elektroauto efektivitāti, Kārlis stāsta, ka siltā laikā mašīna patērē 16–18 kWh uz 100 km. Kad ir auksts un ir uzmontētas ziemas riepas, patēriņš pieaug līdz 25 kWh. Bet, ja ceļš ir sasnidzis un ir jāslēdz apsilde, tad uz 100 km var būt nepieciešamas visas 30 kWh.
Vai šīs neērtības ir tik lielas, ka var noķīlēt elektrisko braukšanu?
«Mana iepriekšējā mašīna arī bija «Citroën». Esmu izmēģinājis dažādus auto, bet neesmu sastapis citu, ar ko var braukt pa tūkstotim kilometru vairākas dienas no vietas. Elektriskais nevar nobraukt tik daudz, taču nomainīt mašīnu man bija kā pārkāpt no vienām mājas čībām otrās – man patīk Citroën gaita, patīk, kā auto turas uz ceļa, un patīk arī vadāmība. Piedevām tam ir oriģināls dizains!» stāsta Kārlis.
Taujāts par padomu citiem, viņš iesaka koncentrēties ne tikai uz maksimālo sniedzamību, bet arī pārliecināties, vai modelim ir moderna elektroauto atribūti – gaisa siltumsūknis, akumulatora apsilde, jaudīgs borta lādētājs un spēja lādēt ar lielu līdzstrāvas jaudu.
Raugoties nākotnē, Kārlis Žagata sevi pie iekšdedzes auto stūres vairs neredz.
«Lai atbilstu jaunākajām atgāžu normām, nākas veidot ļoti sarežģītu konstrukciju, kas mazina tehnikas uzticamību. Kad manam iepriekšējam auto, «Euro 6» dīzelim, bija jāremontē «AdBlue» padeve, dīzelis kā lētāks transports vairs nešķita tik pārliecinošs. Piedevām vecāka gadagājuma mašīnas Eiropā sāk diskriminēt, bet «Euro 7» standarts izraisīs jaunu cenu kāpumu. Tā ka, jā, mans nākamais auto arī būs elektrisks. Pat ja braukšana kļūs dārgāka, tā paliek mana izvēle un viens praktisks pluss vides labā,» nobeigumā piebilst Kārlis.
