Uzsākot improvizēto sacensību, Pauls Timrots pēc pirmajām pieturām bija ne tikai apsteidzis 23. trolejbusu, bet panācis jau iepriekšējo 23. maršruta sabiedrisko transportu, kas startēja ievērojami ātrāk. Noslēgumā Pauls Timrots ierodas pieturā aptuveni minūti pirms trolejbusa. Viņš norāda, ka tā nav liela starpība, taču ir skaidrs, ka šo ceļa posmu iespējams veikt ar kājām, uzturot veselīgu dzīvesveidu un izvairoties no iespējas, ka sabiedriskajā transportā kāds var uzklepot virsū.
«Mīļie draugi Rīgas domē, domājat, ka šis ir eksperiments, ko te esat uzmālējuši ar tām strīpiņām? **** vērts ir jūsu eksperiments! Jums nav nekādu datu par to, kā bija pirms tam, līdz ar to nevarēsiet izdarīt nekādus secinājumus pēc tam.
Acīmredzami ir slikti – mašīnu te ir biezs, trolejbuss kavē un ātrāk šo posmu var noiet ar kājām.
Tas ļauj arī ietaupīt naudu un iet svaigā gaisā, un saprast, ka pilsētā šobrīd parādi komandē čaļi, kuri ar galvu īsti nedraudzējas, jo domā, ka eksperiments ir vienkārši iebāzt pirkstus kontaktā un skatīties kā tirinās, nevis izmērīt, cik tur ir strāvas," skaidro satiksmes eksperts Timrots.
Timrots pamanīja, ka pie katras luksofora zaļās gaismas, no sānu ielām uz Čaka ielas paspēj uzbraukt tikai viens auto, bet citkārt izveidojas sastrēgums pāri visam krustojumam.
Tāpat viņš pauž neizpratni, kur ir velosipēdisti, kuriem jaunās pārmaiņas veltītas. Viņš atminas, ka visā ceļa posmā pamanījis vien četrus riteņbraucējus.