Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna tika piešķirta filmai 1906, kuras režisors ir Gatis Šmits.
Savukārt kā labākais spēlfilmas režisors tika apbalvots Jānis Ābele par filmu Jelgava ’94.
Lielo Kristapu kā labākā aktrise ieguva Kristīne Nevarauska par tēlojumu filmā Nekas mūs neapturēs, labākā aktiera balvu ieguva Jēkabs Reinis par darbu seriālā Sarkanais mežs, bet kā labākais aktieris otrā plāna lomā apbalvots Dāvids Ogrodņiks par darbu filmā Oļegs.
Balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā ieguva Ieva Puķe par filmu Jelgava ’94, turklāt šīs filmas galvenās lomas atveidotājs Bruno Bitenieks saņēma īpašo žūrijas atzinību par daudzsološu tēlojumu filmā kopā ar lielisku profesionālo aktieru ansambli.
Lielo Kristapu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma saņēma Vitālija Manska darbs Putina liecinieki, īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino tika filmai Karote un režisorei Lailai Pakalniņai, bet īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu tika filmai 2018.
Balvu kā labākā īsmetrāžas filma saņēma Rīgas ceriņi un režisore Lizete Upīte, kā labākā animācija – Projām un režisors Gints Zilbalodis, turklāt, piešķirot balvu, žūrija īpaši izcēlusi filmas «unikālo vizuālo un audiālo fantāzijas pasauli, ko autors pārliecinoši radījis vienatnē».
Kā labākā debijas filma tika godalgota Koris. Diriģents. Kamēr un režisors Emīls Alps.
Kā labākās scenārija autores – Alise Zariņa un Marta Elīna Martinsone par darbu Blakus, kā labākais mākslinieks – Rūdolfs Baltiņš (1906), kā labākā kostīmu māksliniece – Aija Strazdiņa (Jelgava ’94), bet kā labākā grima māksliniece – Maija Gundare (Jelgava ’94).
Par labāko dokumentālās filmas režisoru šogad atzīts Kaspars Goba ar filmu Inga dzird, par labāko dokumentālās filmas operatoru – Valdis Eglītis (Sestā diena), par labāko animācijas režisoru – Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi), bet par labāko animācijas mākslinieci – Ilze Vītoliņa (Saule brauca debesīs).
Labākā komponista balvu šogad ieguva Rihards Zaļupe par darbu filmā 1906, kā labākie skaņu režisori balvu saņēma Anrijs Krenbergs un Sauļus Urbanavičs (Karote), kā labākais montāžas režisors – Armands Začs (Spiegs, kurš mans tēvs), bet kā labākā TV filma vai seriāls – Sarkanais mežs, kuru veidojuši režisori Normunds Pucis un Armands Zvirbulis.
Kā ziņots, balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad tika piešķirta režisoram Varim Braslam.
Šogad balvai Lielais Kristaps visvairāk – 15 – nominācijās bija izvirzīta režisora Gata Šmita filma 1906.
Nominētās filmas un kino profesionāļu sniegumu vērtēja starptautiska žūrija:
- Emmy balvas laureāte, Amerikā dzīvojoša latviešu kino komponiste Lolita Ritmane;
- Prestižās Ņujorkas kino skolas Tisch profesors, kino režisors un scenārists Boriss Frumins;
- Kino un TV scenāriste no Kanādas Larisa Gūtmane;
- Lietuvas dokumentālā kino meistars, pērnā gada Lielā Kristapa laureātes, dokumentālās filmas Laika Tilti režisors Audrjus Stonis;
- Pērnā gada Lielā Kistapa laureāts par labāko režiju filmai Tēvs. Nakts, kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis;
- Kino zinātniece, FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle Zane Balčus;
- Lielā Kristapa laureāts, kino režisors un producents Arvīds Krievs.
Kino balva Lielais Kristaps ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas.
