Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.
Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% – no 8,2 līdz 8,57 eiro.
2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,6%, savukārt stundas samaksa – par 8,4%.
Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad otrajā ceturksnī Latvijā bija 914 eiro jeb 73,9% no bruto algas. Gada laikā tā pieaugusi par 10,4%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 7,9%.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada otrajā ceturksnī bija 960 eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada otro ceturksni, ir pieaugums par 8,9%. Vienlaikus darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas jeb neto šā gada otrajā ceturksnī bija 713 eiro, gada laikā uzrādot pieaugumu par 8,3%. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās, pauda statistikas pārvaldē.
Samazinoties Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā 2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni ceturksni pieauga par 28,6 tūkstošiem jeb 4,1%. Samazinājums bija vērojams transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,9%), izglītības (-1,7%), enerģētikas (-1%), finanšu un apdrošināšanas (-0,9%), kā arī mākslas izklaides un atpūtas (-0,2%) nozarēs.
Savukārt darba samaksas fonds gada laikā pieauga visās nozarēs, kas valstī kopumā radīja tā kāpumu par 14,7% jeb 349,7 miljoniem eiro.
2021.gada otrajā ceturksnī septiņās nozarēs vidējā bruto darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2258 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1955 eiro), enerģētikas (1644 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1564 eiro), valsts pārvaldes (1444 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1400 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1319 eiro).
Gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1158 līdz 1564 eiro jeb par 35,1%, izglītībā – par 12,4% un tirdzniecībā – par 11,7%.
Vismazākā vidējā darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro), citu pakalpojumu nozarē (956) un mākslas, izklaides un atpūtas (982 eiro) nozarēs.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada otro ceturksni, visstraujāk pieaugusi Latgalē – par 12,9%, kamēr mazākais pieaugums bija Pierīgā – par 9,3%.
Lielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī Latvijā bija Rīgā – 1382 eiro, savukārt mazākā – Latgalē (887 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā Rīgā.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021.gada otrajā ceturksnī bija 8,57 eiro, un gada laikā tā pieaugusi par 4,6%.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,31 līdz 10,71 eiro jeb par 3,8%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,9% un 9,7% gada laikā.