Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Likuma grozījumi paredz, ka no šā gada 1.jūlija VID drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā un mazinās noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā.
Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanas pāri Latvijas valsts robežai ierobežošanu šogad ir viena no VID prioritātēm. Dienestā norādīja, ka jaunā likuma norma palīdzēs ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā, kā arī mazinās negodprātīgu personu iespējas iegūt skaidru naudu tā dēvēto «aplokšņu algu» izmaksām.
«Mēs strikti vēršam uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nav plānots pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas-Lietuvas vai Latvijas-Igaunijas robežu. Pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums būs droša informācija, ka tās varētu nelegāli pārvadāt lielas naudas summas, tas ir, vismaz 10 000 eiro, kas, iespējams, ir iegūti noziedzīgā veidā vai arī paredzēti nelegāliem mērķiem, piemēram, aplokšņu «algu izmaksai,»» sacīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Tas nozīmē, ka no šā gada 1.jūlija VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas uzraudzīs skaidras naudas pārvietošanu arī uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, taču stingri pamatojoties uz pieejamo riska informāciju. Un tikai tām personām, kuras ieved vai izved skaidru naudu vismaz 10 000 eiro apmērā un par kurām būs šāda riska informācija, būs jāiesniedz rakstveida deklarācija.
Gadījumā, ja persona naudu nedeklarēs vai arī to deklarēs nepatiesi, VID Nodokļu un muitas policijas amatpersonas sāks administratīvo pārkāpuma lietu un izņems skaidru naudu. Ja attiecīgajā gadījumā tiks saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tiks sākts kriminālprocess un persona – aizturēta.
Izmeklēšanas laikā izņemtā skaidrā nauda tiks ieskaitīta deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē.
Jaunā likuma norma ir būtiska Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai sastāvdaļa, kas izstrādāts atbilstoši «Moneyval» rekomendācijām par pasākumiem, kuri Latvijai jāveic, lai nodrošinātu vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju.
VID atgādināja, ka jau šobrīd notiek pastiprināta skaidras naudas kontrole uz Latvijas ārējās robežas – laika periodā no gada sākuma līdz šim brīdim par mēģinājumu ievest nedeklarētu vai nepatiesi deklarētu skaidru naudu lielos apmēros sākti 20 kriminālprocesi, bet aizdomās turētā statuss noteikts 19 personām.
Galvenokārt šīs personas ir bijušas no Krievijas un Ukrainas. Šajos procesos kopumā izņemta skaidra nauda 2,5 miljonu eiro apmērā, bet arestēta skaidra nauda 1,67 miljonu eiro apmērā. Lielākais VID atklājums attiecībā uz nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas skaidras naudas pārvadājumiem bija šā gada maija vidū, kad četri Ukrainas pilsoņi ar privātas lidmašīnas reisu Odesa-Rīga centās Latvijā ievest 500 000 ASV dolāru un 400 000 eiro, kas arī ir arestēta.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, paredzot pienākumu ikvienai personai uz valsts robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro.
Likuma grozījumi paredz, ka fiziska persona, kas, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijā vai izved no Latvijas skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kā arī ar parakstu jāapliecina sniegto ziņu patiesums.
No likumprojekta izriet, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpašnieku un tās saņēmēju, kā arī skaidrās naudas summa un veids, tās izcelsme un izmantošanas nolūks, kā arī informācija par transporta veidu un maršrutu.
Ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija būs nepatiesa vai nepilnīga, tiks uzskatīts, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts. Turklāt šādā gadījumā kompetentā iestāde varēs piemērot naudas sodu 25% apmērā no summas, kuru būtu pienākums deklarēt.
