Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Diplomāta skatījumā, pašlaik kara beigu sākums īsti nav redzams, jo Krievijas armija nevis pamet Ukrainu, bet gan pārgrupējas un pārceļas no vieniem reģioniem uz citiem.
Kļavu piesardzīgu darot pēdējās dienās Krievijā izplatītie vēstījumi par Ukrainu, kurus var tulkot kā mērķu uzstādīšanu un kuros faktiski tiek noliegtas Ukrainas kā valsts un nācijas tiesības pastāvēt.
Pēc Kļavas vārdiem, viņš kā vēsturnieks šiem paziņojumiem varot vilkt paralēles vien ar Hitlera režīmu, kas arī bija pārliecināts par savām tiesībām lemt, kurām tautām ir tiesības pastāvēt. «To nevar traktēt savādāk kā murgus,» sacīja vēstnieks, kā pozitīvo atzīmējot, ka šo vīziju īstenošana Krievijai sabrūk jau Ukrainā, bet kā negatīvo – to, ka Krievijas puse vēl nekādas mācības nav guvusi.
Runājot par Bučā un citviet Kijivas pievārtē pastrādātajiem kara noziegumiem, diplomāts atzīmēja, ka arī tam redzamas līdzības Krievijas vēsturē – Katiņas slaktiņš, Baigais gads Latvijā un citi gadījumi, kad Krievija arī pastrādāja noziegumus un centās tos slēpt.
Vēstnieks atzina, ka pēc kara milzīgs izaicinājums starptautiskajai tiesību sistēmai būs, kādā veidā panākt atbildību no noziegumu pastrādātājiem un rīkojumu devējiem, tomēr viņš domā, ka vismaz daļēji tas būtu iespējams.
Diplomāts uzsvēra, ka pušu sarunas jebkurā gadījumā pārtraukt nevar, jo jebkurš militārs konflikts vienmēr tomēr noslēdzas ar sarunām.
