Viņš skaidroja, ka sākotnēji, kad Izraēla bombardēja objektus Libānā, vietējie iedzīvotāji saprata, ka šie uzbrukumi tiek vērsti precīzi pret šiītu kaujinieku grupējumu Hizbollah, bet vēlāk cilvēki sāka justies nedroši, jo bombardēšana sākās arī vietās, kur nav «Hizbollah» vai viņu atbalstītāji.
«Vairs nav saprotams, kāpēc tiek bombardētas konkrētas mājas, konkrēti rajoni, kur nekad nav bijuši Hezbollah kaujinieki vai viņu atbalstītāji.
Pa brīžam nāk informācija no Izraēlas puses, ka tur ir, iespējams, aizbēdzis vai brauc garām kāds [Hezbollah] līderis vai kaujinieks. Situācija kļūst pilnīgi nedroša, jo vairs nevienā rajonā Libānā nevar justies droši. Nevienā,» sacīja ministrs.
Pēc Abu Meri teiktā, jo ilgāk šis karš turpinās, jo vairāk mirst nevainīgu, nemilitāru cilvēku, tajā skaitā bērni un sievietes.
«Es domāju, ka vienīgais, ko var izdarīt šobrīd, ir tas, ka visa pasaule kopā – gan Eiropas Savienība, gan ASV, gan arābu valstis – spiež pārtraukt karadarbību un iet uz mieru, citādi, manuprāt, daudz libāniešu nākotnē mirs,» sacīja Libānā dzimušais Latvijas politiķis.
Kā ziņots, Izraēla 23.septembrī sāka intensīvu gaisa triecienu kampaņu pret Hizbollah Libānā. Šajos triecienos ir nogalināti vismaz 1580 cilvēki, tostarp arī ģimenes ar bērniem.
Patlaban Rietumvalstis apsver ideju par starptautisku spēku izvietošanu Libānā līdzās valsts armijai, ja Izraēlas un Libānas šiītu kaujinieku grupējuma Hizbollah starpā tiktu noslēgts pamiers, trešdien atklāja kāds Rietumu diplomāts. Libānas dienvidos jau ir izvietoti aptuveni 10 000 ANO miera uzturēšanas spēku UNIFIL karavīru, bet diplomāts sacīja, ka tiek apsvērta iespēja izvietot atsevišķus daudznacionālus spēkus. «Pašlaik ir nepieciešams pamiers un klātbūtne, kurai uzticas abas puses – tā varētu būt Libānas armija kopā ar starptautiskajiem spēkiem,» aģentūrai AFP sacīja diplomāts.