Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv vēsta, ka kratīšanas notikušas ar ABLV banku saistītajās adresēs un tās bijušas vienas no vērienīgākajām kratīšanām Latvijas vēsturē.
Kratīšanas un procesuālas darbības notikušas 46 ar banku saistītās adresēs. Tajās piedalījušies ap 300 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku.
VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska šodien žurnālistiem apliecināja, ka izmeklēšana varētu būt par noziedzīgi iegūtiem vairākiem simtiem miljonu eiro legalizēšanu.
Policijai ir aizdomās par kredītiestādes darbinieku, kā arī tās vadības darbībām izveidojot infrastruktūru, atbalstot naudas atmazgāšanu un veicinot to.
Starp aizturētajām personām ir arī bankas darbinieki. 45 kratīšanas veiktas kredītiestādē, ar to saistītajos uzņēmumos, pie privātpersonām un dzīvesvietās.
Bauska neprecizēja, kurā no vairākiem desmitiem VP lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem par ABLV Bank šodien notika kratīšanas, taču izmeklēšana ir ļoti sarežģīta un apjomīga.
Patlaban izmeklēšana ir aktīvajā fāzē tāpēc plašāku informāciju Bauska nesniedza. Patlaban arī nav zināms kādi drošības līdzekļi aizturētajām personām tiks piemēroti.
VP preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka Valsts policija iepriekš sāktajā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā šodien sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju Cert.lv veic vairāk nekā 40 kratīšanas dažādās vietās Rīgā un Rīgas reģionā.
Tikmēr likvidējamās ABLV Bank pārstāvis Jānis Bunte aģentūrai LETA apstiprināja, ka bankas telpās Skanstes ielā 7, šorīt ieradās valsts drošības iestāžu pārstāvji, kuri veic savu darbu, bet viņš atturējās komentēt, ar ko šīs procesuālās darbības ir saistītas.
«Mēs sadarbojamies ar tiesībsargājošajām institūcijām un sniedzām visu nepieciešamo informāciju. Mēs jau iepriekš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā regulāri sniedzām tiesībsargājošajām iestādēm visas to pieprasītās ziņas un sniegsim tās arī turpmāk. Jānorāda, ka likvidējamā ABLV banka vēl 2018. gada februārī pati vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu pārbaudīt publiski izskanējušos apgalvojumus par bankas iespējamo iesaisti noziedzīgajās darbībās,» aģentūrai LETA sacīja Bunte.
Patlaban izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus policija nesniedz.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodienas izmeklēšanas darbībās piedalās arī trīs prokurori.
VP šogad martā aģentūrai LETA apliecina, ka VP ir 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot ABLV Bank kontus, turklāt aptuveni desmit lietās ir pazīmes, ka bankas darbinieki, iespējams, snieguši atbalstu legalizēšanas darbībās.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte iepriekš pastāstīja, ka iepriekš Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākti 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot ABLV Bank kontus atsevišķi un infrastruktūru kopumā. No minētiem kriminālprocesiem daudzi ir tādi, kur ir konstatēta atsevišķu klientu pretlikumīga rīcība, un daži, kur banka bija iesaistījusies tās atklāšanā.
Pēc policijas sniegtās informācijas, aptuveni desmit kriminālprocesos ir pazīmes, ka viens vai otrs bankas darbinieks, atsevišķi vai strādājot grupā ar citiem, tajā skaitā atbildīgām amatpersonām, sniedza atbalstu legalizēšanas darbībās, tāda veidā veicot nozieguma izdarīšanu kā līdzdalībnieks.
Policijā norādīja, ka iepriekš vienu no kriminālprocesiem savā lietvedībā pārņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, un izmeklēšanu turpina uzraugošais prokurors kā procesa virzītājs. LETA jau rakstīja, ka šī lieta ir par par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju ABLV Bank un tajā ir 14 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.
Tāpat ENAP lietvedībā ir apjomīgs, tā saucamais «pamatprocess», kas sākts pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) ziņojuma. Tajā tiek vērtēta ABLV Bank kā kredītiestādes un tās vadības rīcība, iespējams, pieļaujot ilgstošu un sistemātisku bankas infrastruktūras izmantošanu dažādā veidā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā ne tikai no Ukrainas, Azerbaidžānas un Krievijas.
