Ventis izveicīgi apveda Magoni ap stūri, liekot viņai gaidīt ārpus veikala, lai neradītu aizdomas par gredzena iegādi. Sarunas ar vietējo tirgoni nevedas tik labi kā Magonei, bet tomēr pārdevējs saprata, ko Ventis vēlas. Tam sekoja gredzenu aplūkošana. Viņš gan nezina, kāds ir Magones pirksta izmērs, un pārdevējs teic, ka izmērs neesot nemaz tik svarīgs, to varot pielāgot.
Viņam gan vairāk interesēja gredzena cena. Kad Ventim piedāvāja gredzenu 75 eiro vērtībā, viņš tam nebija ar mieru. Ventis nosauca savu cenu – 30 eiro, ko būtu gatavs maksāt par gredzenu. Tirgonim tā nebija problēma, un Ventis no veikala izgāja ar gredzenu 30 eiro vērtībā, ko kādā piemērotā brīdī ir gatavs Magonei pasniegt.
Citi lasa
Ventis dzīvi ar Magoni redz krāsainu, un viņš vēlētos to izbaudīt. Vai Ēģiptē izskanēs bildinājums?