Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš novērtēja to, ka valdība ir apstiprinājusi šī gada budžetu, kā arī veikusi ļoti konkrētus soļus finanšu jomas sakārtošanai. Viņaprāt, soļus attiecībā uz finanšu jomas sakārtošanu šobrīd var vairāk raksturot kā lēmumus un priekšlikumus, kas apstiprināti tiesību aktos. «Jāskatās, kā būs praktiskajā dzīvē,» sacīja Vējonis, neslēpjot pārliecību, ka šī ieviešana Latvijā «bieži vien klibo».
Vaicāts, vai saistībā ar Moneyval rekomendāciju izpildi Latvijai nebūtu jāuztraucas par iekļūšanu tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», Vējonis atbildēja ļoti konkrēti. «Ja pārvarēsim to problēmu, ko redzam esošajā koalīcijā, ka par daudziem jautājumiem tiek runāts, bet nav praktiskās izpildes – tātad daudz runu maz darbu. [..] Ja būs praktiskā ieviešana dzīvē, tad ar Moneyval problēmām nevajadzētu būt,» teica Vējonis.
Prezidents arī pauda viedokli, ka partiju priekšvēlēšanu solījumi patlaban pamatā netiek pildīti.
«Ļoti ceru, ka, veidojot nākamā gada budžetu, kaut kādi solījumi tiks iekļauti, bet, paturot prātā, ka budžetam ir jābūt sabalansētam,» viņš uzsvēra.
Vējonim tika lūgts komentēt arī politiķu rosināto pārbaudi par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, uz ko viņš norādīja, ka viņam šī situācija nepatīk, jo viņa rīcībā nav nekādas informācijas, ka ģenerālprokurors būtu ko darījis nepareizi vai nelikumīgi. Lai jebkuru amatpersonu atceltu no kāda amata, ir jābūt ļoti konkrētiem pārkāpumiem, viņš uzsvēra.
Tāpat valsts pirmā amatpersona norādīja, ka attiecībā uz amatiem – vai tas būtu ģenerālprokurors vai uzņēmumu padomes – nedrīkst vadīties no politiskiem aspektiem, bet, ja ir pārkāpumi, ir jāreaģē.
Prezidents arī runāja par teritoriālo reformu, uzsverot, ka ir svarīgi pašvaldībām skaidrot tās ieguvumus, kā arī nevienas reformas rezultātā nedrīkst pasliktināties iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Aizejošais Valsts prezidents savas prezidentūras laikā galvenos uzsvarus lika uz Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu un uzskata, ka šajās jomās arī izdevies panākt progresu.
Vējonis atzīmēja, ka viņa prezidentūras laikā panākts lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, ir paplašināta NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā u.tml.
Politiķis atzina, ka viņam ir bijušas arī iniciatīvas, kuras nesanāca īstenot, jo tās nerada atbalstu parlamentā, piemēram, nav tikuši atbalstīti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kā uzlabot parlamenta darbu, un netika pieņemti grozījumi attiecībā uz nepilsoņu bērniem, uz kuru pieņemšanu gan vēl esot cerības jaunajā Saeimas sasaukumā.
Vējonis domā, ka Latvijā varētu virzīties uz tautas vēlētu prezidentu, līdztekus pārskatot arī viņa pilnvaras. Ja paliek tikai esošās pilnvaras, tad tautas vēlēts prezidents varētu nebūt labākais risinājums, atzina politiķis.
Noslēgumā Vējonis minēja, ka viņa prezidentūras emocionālākie brīži bijuši tie, kad viņš ticies ar cilvēkiem, «kas ir reālie darba darītāji», – vai tas būtu laukos vai pilsētās, vai pasniedzot ordeņus. Prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas dara labu valstij, bet mēs ne vienmēr viņus ieraugām un novērtējam.
Emocionāls brīdis bijis arī simtgades svinību kulminācija pērn 18. novembrī – kopības sajūta, dziedot himnu pie Brīvības pieminekļa, sacīja Vējonis.
Par saviem turpmākajiem plāniem Vējonis vēl nebija gatavs runāt, uzsverot, ka vispirms atpūtīsies un pavadīs laiku kopā ar mazdēlu. «Noslēdzas viens darba cēliens, sāksies cits darba cēliens,» piebilda politiķis.
