Salīdzinoši nesen, 2018. gadā mūžībā aizgāja pēdējais ziemeļu baltā degunradža tēviņš Sudans. No sugas pārstāvjiem bija palikušas tikai divas degunradžu mātītes – Sudana meita un mazmeita. Turklāt abas mātītes ir neauglīgas, kas nozīmē, ka dabīgā ceļā šo sugu turpināt vairs nav iespējams. Kā vienīgo risinājumu šo neparasto dzīvnieku glābšanai zinātnieki izraudzījušies mākslīgo apaugļošanu ar IVF metodi, kuras ietvaros embrijs tiek radīts laboratorijas apstākļos un pēcāk ievadīts mātes dzemdē.
Balto degunradžu glābšanā ir iesaistījusies starptautiska zinātnieku apvienība «Biorescue», kas vairāku gadu garumā ir centusies radīt teju izmirušā dzīvnieka pēcnācējus. Gadu laikā zoologi ir saskārušies ar virkni sarežģījumiem un neveiksmēm – sākot no olšūnu savākšanas no dzīvniekiem, beidzot ar embriju audzēšanu. Kopumā zinātnieki ir veikuši 13 neveiksmīgus mākslīgās apaugļošanas mēģinājumus. Pēdējais mēģinājums ir izrādījies visveiksmīgākais – zinātnieku grupējumam izdevās apaugļot surogātmāti – dienvidu baltā degunradža mātīti no Kenijas dabas parka. Embrijs tika izveidots no baltā dienvidu degunradža mātītes olšūnas un ziemeļu baltā degunradža tēviņa spermatozoīda, kas ievākts vēl laikā, kad tēviņš bijis dzīvs. Diemžēl pēdējo veiksmīgo mēģinājumu piemeklēja traģēdija – grūsnā degunradžu mātīte pēc 70 dienām mira no kādas bakteriālās infekcijas. Veicot izpēti, zinātnieki secinājuši, ka baltā degunradža auglis jau bija sasniedzis 6,5 centimetru izmēru, tas būtu bijis tēviņš un tam bija 95% iespēju izdzīvot, ja mātīte nebūtu aizgājusi bojā.
Zinātnieki gan nav nokāruši degunus, jo vēl ir pieejami 30 dzīvotspējīgi embriji, kas glabājas izpētes centros Vācijā un Itālijā.
Ziemeļu baltie degunradži tika gandrīz iznīcināti pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad tos nežēlīgi medīja to vērtīgā raga dēļ. Cilvēki degunradžu ragus izmanto tradicionālajā ķīniešu medicīnā un dunču spala izgatavošanā. Pēdējie baltie ziemeļu degunradži savvaļā iznīcināti Kongo Demokrātiskajā Republikā 21. gadsimta sākumā.