Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, atgādina IZM, kas rosina atlikt snieguma sliekšņa paaugstināšanu par gadu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā vairākus faktorus.
Pirmkārt, tiek prognozēts, ka, paaugstinot vērtējuma slieksni, pieaugs skolēnu skaits, kuri nesasniegs minimālo vērtējumu un nenokārtos valsts pārbaudes darbus. Tas varētu palielināt personu skaitu bez pamatizglītības, negatīvi ietekmējot viņu nākotnes iespējas.
Otrkārt, daudziem skolēniem būs atkārtoti jāmācās 9.klasē, kas radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu gan izglītības iestādēm, gan jau tā ierobežotajam valsts budžetam.
IZM atzīst, ka minimālā sliekšņa «iesaldēšana» tiešā veidā negarantē labākus rezultātus. Tomēr šis lēmums ļaus «daudz lielākam skaitam» jauniešu absolvēt pamatizglītību, nevis to pilnībā nepabeigt. Tas, savukārt, sniegs viņiem iespēju turpināt izglītību nākamajos izglītības līmeņos, nodrošinot viņiem iespēju pilnveidoties un mācīties arī centralizēto eksāmenu priekšmetos, piemēram, matemātikā.
Lai eksāmens skaitītos nokārtots, pēdējās divās valsts pārbaudījumu sesijās 9.klašu skolēniem bija jāiegūst vismaz 10% vērtējums. Šo slieksni nespēj sasniegt galvenokārt bērni, kuriem ir daudz kavējumu vai trūkst atbalsta ģimenē un skolā, norāda IZM. To, ka skolēnam varētu būt grūtības nokārtot eksāmenu, parāda skolēna ikdienas sniegumi, darbs klasē un pārbaudes darbu rezultāti ilgākā laika periodā.
Šiem skolēniem jau laikus jāsniedz sistēmisks atbalsts, lai viņi varētu nokārtot eksāmenu.
Taču atbalsta mehānismi skolotājiem un skolēniem joprojām nav ieviesti pilnā mērā, atzīst ministrijā, norādot uz nepietiekamo atbalsta personāla skaitu skolās.
Lai palielinātu atbalsta personāla pieejamību skolās, IZM atsaucas uz jauno skolu finansēšanas modeli «Programma skolā», kurā paredzēts palielināt finansējuma atbalstu personāla atalgojumam. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad un kādā veidā šo reformu plānots īstenot.
Minimālā vērtējuma sliekšņa «iesaldēšana» tāpat došot «stratēģisku laika logu» jeb vienu mācību gadu, lai izstrādātu «strukturētu un saturisku» piedāvājumu skolēniem. Ar līdzīgu argumentu tika pamatots lēmums atlikt vērtējuma celšanu vēl pirms gadā.
Lai mazinātu eksāmenos izkritušo skolēnu skaitu, IZM pārstāvji šajā mācību gadā ir pārrunājuši ar pašvaldību izglītības pārvaldēm, kā skolām izstrādāt un ieviest individuālos mācību plānus bērniem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts kādā no mācību priekšmetiem – īpaši gadījumos, kad pastāv risks nenokārtot centralizētos eksāmenus. Individuālie plāni joprojām nav obligāti. IZM plāno veikt grozījumus normatīvajos regulējumos, lai tos nostiprinātu kā obligātus un standartizētus.
Ministrijā pie jau paveiktā min arī Valsts izglītības attīstības aģentūras un Valsts izglītības satura centra apvienošanu gada sākumā, izveidojot Metodisko centru.
Lai gan ar kavēšanos, pērn tika uzsākta «Skola-kopienā» ieviešana. Projektā plānots atbalstīt skolēnus ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības risku, tai skaitā atbalsts mācību priekšmetos 9.klašu skolēniem, kuri nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus un atkārtoti mācās 9.klasē. Savukārt no 2026.gada vismaz 13 gadus veciem skolēniem individuālu atbalstu varētu nodrošināt speciāli apmācīti mentori. Viņu apmācības plānots uzsākt no šī gada septembra.
IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju šobrīd saskaņo pedagogu vienas vienības darba samaksas metodiku šo aktivitāšu īstenošanai.
Katrs elements atsevišķi nemaina sistēmu, bet vairāku šo elementu izmaiņas kopā maina gan, uzskata IZM.
