Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šonedēļ izskanēja ziņa, ka līdzšinējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis tikšot atbrīvots no Valsts kancelejas direktora amata un vietā viņam piedāvāts Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Ar to Citskovskis nav mierā. Aģentūrai LETA viņš paudis, ka valsts pārvaldē kopumā nostrādājis 27 gadus, un šajā laikā ir modernizēta gan valsts pārvalde, gan kanceleja. Arī Valsts kontrole, veicot ikgadējās gada pārskata revīzijas, atzinīgi novērtējusi viņa darbu. Vai tiešām Citskovskim nāksies tik dārgi maksāt par Kariņa lidojumiem?
2019. gadā tā laika Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, sāka izmantot speciālos avioreisus. Sākotnēji tas tika darīts, dodoties uz Eiropadomes sanāksmēm, bet kovidlaikā arī, lai dotos uz ārvalstu vizītēm. Citskovskis uzsskata, ka tie bijuši Ministru prezidenta lēmumi, un lidojumu izvēle arī bijusi viņa paša un Ministru prezidenta biroja kompetencē. Citskovskis kā Valsts kancelejas vadītājs tikai parakstījis līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un apstiprinājis maksājumus, ja pakalpojums tika sniegts atbilstoši.
Citskovskis uzsver, ka pats nepasūtīja nevienu lidojumu, viesnīcas vai citus pakalpojumus.
Turklāt Valsts kancelejas direktoram nav tiesību dot tiešus norādījumus Ministru prezidenta birojam un Ministru prezidentam, nav arī tiesību iejaukties viņu darbā. Tāpēc šāds sods – pazemināšana amatā, nebūt neesot pelnīts.
Šogad 6.februārī Valsts kanceleja saņēma no Valsts kontroles revīzijas Speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos starpziņojuma projektu, kurā bija norādīts, ka Kariņš un tā birojs, lemjot ārvalstu vizītēm izmantot speciālo lidojumu arī gadījumos, kad bija pieejami regulārie komercreisi, veikuši nelikumīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem. Pēcāk paziņots, ka šī rīcība radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
Citskovskis atminas, ka sākotnēji kancelejai bija jāsniedz viedokli par sagatavoto starpziņojuma projektu, kas pēcāk tika nosūtīja Ministru prezidenta birojam saskaņošanai. Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, padomnieki Ilze Skrodele un Dace Kļaviņa iesniedza vēlamos labojumus Valsts kancelejas sagatavotajā vēstulē. Viens no tiem – jānorāda, ka Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs nepieņēma lēmumu izmantot speciālos lidojumus, bet tā ir Valsts kancelejas vadītāja kompetence un atbildība. Valsts kanceleja tika aicināta uzņemties visu atbildību par čarterreisu organizēšanu. Kā apgalvo Citskovskis, tad pretī esot solīts sakārtot visu tā, lai nesekotu reāls sods. Viņam šāds piedāvājums nebijis pieņemams.
Drīz vien izveidota dienesta pārbaudes komisija, kurā bija arī Kļaviņa. 10.aprīļa rītā ar Ministru prezidentes rīkojumu Citskovski atstādināja no amata pienākumu izpildes. Maija sākumā izveidota disciplinārizmeklēšanas komisija, kuras sastāvā arī bijusi Kļaviņa. Citsovskis uzskata, ka tas darīts, lai netiktu vērtēta ne Ministru prezidenta, ne Ministru prezidenta biroja atbildība un loma, organizējot čarterreisus Kariņam.
Dienesta pārbaudes laikā divus mēnešus komisija neesot devusi Citskovskim iespēju sniegt skaidrojumus un paust savu viedokli.
Citskovskis uzskata, ka arī tagadējā ministru prezidente Evija Siliņa šajā situācijā atrodas interešu konfliktā, jo pērn oktobrī komandējuma laikā uz Beļģiju izmantojusi gaisa līgumreisu, atgriežoties no Briseles. Šo lēmumu pieņēmusi viņa pati, bet līgumreisu pasūtījis Ministru prezidentes birojs, nesaskaņojot ar Valsts kancelejas direktoru. Valsts kanceleja par to uzzinājusi, saņemot rēķinu. Arī šo līgumreisu Valsts kontrole savā revīzijas starpziņojumā atzinusi par neekonomisku, un tas minēts kā viens no Citskovska pārkāpumiem. Tāpēc Citskovskis uzskata, ka, lemjot par viņam piemērojamo disciplinārsodu, Siliņai ir tiešs interešu konflikts.
