Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Teksta uzdevums. Jānis nostrādāja vienpadsmit mēnešus Rīgā, Aizsardzības ministrijas padotības iestādes noliktavā, par to saņemot 300 eiro samaksu mēnesī bez sociālajām garantijām. Lielāko daļu no šiem 300 eiro viņš iztērēja ceļam, lai ik pa laikam brauktu uz mājām. Viņš iemācījās kārtot plauktus un izskatīties nodarbināts. Aprēķini, par cik procentiem paaugstinājās Latvijas spēja sevi aizstāvēt krīzes gadījumā?
Skan absurdi, tomēr pašlaik diemžēl Valsts aizsardzības dienests (VAD) izskatās pēc juridiska brāķa, kura ieviešanā neviens nav ieklausījies, kā par to saka sabiedrības grupa, kuru tas skars visvairāk – jaunieši.
Jaunieši, kas atļaujas paust jebkāda veida kritiku par dienestu, pat tie, kas būtu gatavi dienēt, saskaras ar negatīvisma pilniem komentāriem sociālajos medijos un pārmetumiem par gļēvulību. Tādēļ uzreiz atrunāšu – pats esmu Zemessardzē un, kaut arī tāpēc dienests uz mani neattiecas, es noteikti būtu gatavs dienēt. Tomēr vēlētos to darīt jēgpilni un nešaubos, ka lielākais iemesls, kādēļ daudzi jaunieši izjūt pretestību, ir haotiskā komunikācija un nesaprotamais likumiskais ietvars dienesta organizēšanai.
Īpaši dīvaini ir saņemt replikas no cilvēkiem, kas paši dienējuši Padomju armijā un tomēr esot «izdzīvojuši». Jācer, ka 2023.gada Latvijā mēs varam veidot labāku dienestu, nekā PSRS laikos.
Šobrīd izskatās, ka jautājums par Valsts aizsardzības dienestu tiek izlemts kaut kur tālu prom no sabiedriskās telpas un gandrīz pilnībā bez tās sabiedrības grupas iesaistes, kuru šis dienests patiesi skars.
Vai ir demokrātiski izlemt Latvijas valstij un sabiedrībai tik nozīmīgu jautājumu tādā ātrumā, ar sasteigtu likumprojektu?
Jau pagājuši vairāk nekā 6 mēneši kopš Aizsardzības ministrs nāca klajā ar paziņojumu par vēlmi uzsākt dienestu, taču vēl joprojām ir ievērojamas neskaidrības par tā norisi. Piemēram, Valsts aizsardzības civilā dienesta (VACD) būtību izprast iespējams tikai no Aizsardzības ministrijas informatīvā ziņojuma par VAD ieviešanu, dažiem interviju materiāliem ar ministrijas pārstāvjiem un Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta, kurš izskatīšanās gaitā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mainās ātrāk nekā iespējams tam izsekot. Publicitātes materiālos civilais dienests pieminēts ļoti minimāli, visticamāk tāpēc, ka vadoties pēc VAD likumprojekta, civilo dienestu veidos vēl viens atsevišķs likums.
Krievijas asiņainais karš Ukrainā, agresīvā ārpolitika un neskaitāmie draudi pierāda, ka mūsu drošība un neatkarība nav pašsaprotama. Latviju mūsu vietā neviens cits neaizstāvēs, ja vispirms paši nebūsim gatavi to darīt. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, ja veikta pareizi, varētu būt veids kā nodrošināt Latvijas sabiedrības izturētspēju, garantētas zināšanas par valsts aizsardzību, rīcību ārkārtējos gadījumos un turpinātu valsts pastāvēšanu krīzes situācijās. Tomēr obligātuma princips bruņoto spēku pamatā, kā pasaules vēsture to vairākkārt ir pierādījusi, nekad neatsvērs profesionāla militārā dienesta motivāciju, augsto morāli un profesionalitāti.
Valsts aizsardzības dienests apvienotu civilo un militāro dienestu.
Atslēga veiksmīgam dienestam slēpjas spējā padarīt to pievilcīgu jauniešiem, lai tas netiktu uztverts kā slogs, bet gan normāla daļa no ikviena jaunieša dzīves pēc vidusskolas.
Ieguvumi būtu abpusēji. Valsts iegūtu noturīgu un aizsargāt gatavu sabiedrību, bet jaunieši – zināšanas, kas noder arī civilajā dzīvē.
Nepieciešams runāt arī par obligātā iesaukuma pārejas perioda pagarinājumu, kā arī objektīvi jāizvērtē katru gadu nepieciešamais iesaucamo skaits atbilstoši valsts finanšu iespējām un citu resursu pieejamībai. Primāri būtu nepieciešams iesaistīt dienestā tos jauniešus, kas paši ir gatavi dienēt. Nepieciešamā iesaucamo skaita neaizpildīšanas gadījumā būtu jāveic izloze, no kuras tiek izslēgti studējošie un augstāko izglītību ieguvušie, nodrošinot, ka valsts ekonomiskā nākotne nav apdraudēta, iekavējot speciālistu pieaugumu.
Lai uzlabotu dienesta tēlu, tas ir jāveido pievilcīgs ar dažādiem atbalsta mehānismiem, tostarp, atalgojumu, iespējām tālākām bezmaksas studijām, veselības apdrošināšanu. Nedrīkst aizmirst par Valsts aizsardzības civilā dienesta pieejamību un kvalitāti, jo mums ir jāspēj izprast katra indivīda iespējamos atšķirīgos apstākļus, vai tie būtu balstīti reliģiskajā pārliecībā, veselības stāvoklī vai morālajos apsvērumos. Šis aspekts ir īpaši būtisks, lai nepieļautu situāciju, kur iedzīvotāju acīs izveidotā sistēma vairāk atgādina PSRS laika obligāto militāro dienestu.
Šobrīd Valsts aizsardzības dienestā iesaukto paredzētais atalgojums būtu 300 eiro mēnesī, vai tiem, kas dienestam pieteiktos brīvprātīgi – 600 eiro, kam papildus nāktu dažādas sociālās garantijas, piemēram garantēta dzīvesvieta kazarmās un ēdināšana, taču šis attiecas tikai uz militārā dienesta veicējiem. Personām, kuras pildīs Valsts aizsardzības civilo dienestu, paredzēts atalgojums kā militārajā dienestā, taču bez sociālajām garantijām. Atalgojums abos dienesta veidos nedrīkstētu būt zemāks par valstī noteikto minimālo algu.
Loģiski būtu dienestu īstenot arī citu ministriju pakļautības iestādēs, kā arī pašvaldībās, kas nodrošinātu dienesta pildīšanas vietu ievērojami tuvāk jaunieša dzīvesvietai, vai segt ceļa izdevumus. Diemžēl valsts pārvalde nav izrādījusi vēlmi piedalīties, lai dienestu padarītu jēgpilnāku. Šobrīd plānots, ka Valsts aizsardzības civilais dienests tiks īstenots tikai Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādēs, kā piemēru minot Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC), kas nodarbojas ar ekipējuma izdali bruņoto spēku vienībām un citiem jautājumiem. Šeit jaunietis, kas dienē civilajā dienestā varētu strādāt, piemēram, kā noliktavas darbinieks. Ko darīsim gadījumos, kad jaunietim būs fiziski jātiek līdz militārajai bāzei, bet nebūs līdzekļu?
Kā tas, ka jaunietis pavada laiku, strādājot par noliktavas darbinieku, veicinās mūsu sabiedrības drošību un viņa zināšanas par rīcību krīzes situācijās? Šī brīža civilais dienests izskatīsies pēc sava veida palīgstrādnieka darba, kas, ārpus lēta darbaspēka un brīvo darbavietu aizpildīšanas, valstij nedos pilnīgi neko. Ir muļķīgi saukt to par Valsts aizsardzības civilo dienestu, ja tajā nav pilnīgi nekādu valsts aizsardzības aspektu. Būtu loģiski, ieviešot šāda veida dienestu, iemācīt jauniešiem vismaz pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas prasmes kā minimumu, turpretī Aizsardzības ministrija, īstenojot plānotā dienesta ieviešanu, būs izniekojusi iespēju dot jauniešiem jebkādas zināšanas civilās aizsardzības jomā.
Karš Ukrainā ir parādījis, ka civiliedzīvotāju iespēja uzturēt valsts pārvaldes darbību un nodrošināt valsts turpinātību un pamatfunkciju īstenošanu kara apstākļos ir ļoti būtiska. Slimnīcas, elektrības, ūdens un siltuma apgāde, celtniecība, loģistikas atbalsts un citas jomas ir tikai daži piemēri, kas ir būtiski nepieciešami, un kuru attīstību var nodrošināt ar VACD apmācītiem speciālistiem, darbojoties pirms frontes līnijām. VACD ir jābūt jauniešiem pieejamam, ar plašām iespējām iziet dienestu daudzveidīgās jomās un netālu no dzīvesvietas, tostarp ne tikai valsts, bet arī pašvaldību iestādēs, piemēram, sociālajos dienestos.
Valsts aizsardzības dienestā un Valsts aizsardzības civilajā dienestā būtu nepieciešams iesaistīt gan sievietes gan vīriešus, jo šī dienesta aspekti un mērķi attiecas uz ikkatru valsts pilsoni. Esam vairākkārt dzirdējuši no, galvenokārt labēji noskaņotiem, spēkiem Saeimā par «sievietes vietu pie plīts vai audzinot bērnus», šeit gan jāatgādina deputātiem, ka dzīvojam 21. gadsimtā un Latvijas bruņoto spēku karavīru vidū aptuveni 17 procenti ir sievietes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO dalībvalstu vidū.
Ja, ieviešot gan civilo, gan militāro dienestu, nemācīsimies no skarbās realitātes, kas šobrīd notiek tepat netālu Ukrainā, mēs pieļausim ilgtermiņa valsts aizsardzības sistēmas stratēģisku kļūdu. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, kura koncentrējas uz totālo aizsardzību, jeb aizsardzības sistēmu, kurā iesaistīts ir katrs valsts iedzīvotājs, valsts aizsardzība, spēja reaģēt uz iespējamiem draudiem un zināšanas par rīcību krīzes situācijās ir būtiskas katram Latvijas iedzīvotājam. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir bīstami veidot neefektīvu Valsts aizsardzības dienestu vai civilo dienestu, kas iesaucamajam neiedod pat pamata pirmās palīdzības, civilās aizsardzības vai valsts aizsardzības zināšanas.
