Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadus gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.
Jau ziņots, ka pirmo vakcīnu pret Covid-19 Comirnaty izstrādājuši ražotāji BioNTech un Pfizer un tā ES reģistrēta 2020. gada 21. decembrī. Vakcīna izstrādāta ar mērķi pasargāt no koronavīrusa izraisītas saslimšanas Covid-19. Savukārt otrā vakcīna, kuru izstrādājis ražotājs Moderna, reģistrēta 2021. gada 6. janvārī.
Abu vakcīnu kopīgais
Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.
Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.
Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja tās saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.
Gan Pfizer/BioNTech, gan Moderna izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19 (jeb 95 % – Pfizer un BioNTech vakcīna un 94% – Moderna vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.
Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas.
Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Turklāt pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Lielākā atšķirība – vakcīnu uzglabāšana un nākamās devas saņemšanas laiks
Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja Pfizer un BioNTech izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās –90°C līdz –60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz 5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad Moderna vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos -25°C līdz –15°C temperatūrā.
Comirnaty vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet Moderna – no 18 gadu vecuma.
Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Tāpat zāļu ražotājs Moderna savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devas ievērot 28 dienu intervālu.
Savukārt zāļu ražotāja Pfizer izstrādātās vakcīnas Comirnaty gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls. Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskie pētījumi, lai iegūtu papildu datus par vakcīnu dažādu vecuma grupu pacientiem.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c.
