Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Redziet, galvenais ir tas, ka te ir karš, kam nav saprotams iemesls. Vismaz manā izpratnē, racionāli domājot, nav iemesla, kāpēc lai Krievija Ukrainai uzbruktu. Viņi paņēma Krimu, kas viņiem interesēja, un visa pasaule tikai noelsās, noplātīja rokas, un pieņēma to kā notikušu faktu. Putins sāka apjēgt, ka viņš var darīt vienalga, ko,» sarunā ar portālu «Delfi+» atklāj eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vaicājot, kā varētu attīstīties turpmākie notikumi kara kontekstā, Freiberga atklāj: «Es neredzu, kā tas var apstāties, līdz nebūs sakrājušies vēl vairāk cilvēku upuru. Vai nu ukraiņi būs spiesti padoties, kaut gan šobrīd viņi ir noskaņoti cīnīties līdz nāvei, vai arī ir jautājums, kurā brīdī sankcijas varētu kļūt Putinam nepatīkamas, vai arī dzīvā spēka zaudējumi kļūtu tādi, lai tauta sāktu dumpoties.
Kaut kad tam ir jābeidzas, bet, cik vēl miljonu bēgļu un cik vēl līķu tas prasīs, man ir bailes domāt un, par to domājot, man tiešām uznāk izmisums.»
Portāls vaicā, cik droši ekprezidente jūtas pašreizējo notikumu gaismā, atrodoties Latvijā, uz ko Vīķe-Freiberga atbild: «Pagaidām es jūtos droša, jo NATO ģenerālsekretārs un it īpaši Amerikas prezidents atkārto to, ka netiks pieļauta nevienas NATO teritorijas daļas aizskaršana jebkādā veidā. To ir atkārtojis arī Francijas prezidents, Lielbritānijas premjers, Vācijas kanclers un, protams, arī mazāko valstu prezidenti tam piekrīt. Es domāju, ka šo valstu sacītajam ir vērts ticēt.»
Kopš kara sākuma ir pagājis vairāk kā mēnesis un jūtams, ka sabiedrības uzmanība atslābst no tā notikumiem. Vai pie kara var pierast? jautā «Delfi+»
«Ko tad jūs gribat, lai cilvēki dara? Es, piemēram, raudu katru dienu. Cik ilgi es katru dienu raudāšu, es jums nevaru pateikt.
Tiem, kas sēž bunkuros un pagrabos… Es atceros, kā bija sēdēt uz kartupeļu maisa aukstā pagrabā. Tu vienkārši gaidi nākamo bumbu, kas nokritīs – tā uzkritīs uz tavas galvas vai nē. Es arī dzirdēju vienu ukrainieti, kura teica – jā, tu esi priecīgs, ka uz tavas galvas nav uzkritusi, bet tad tu apjēdz, ka tā ir uzkritusi kādam citam uz galvas. To es arī atceros kā bērns – tu vienkārši dzīvo no minūtes uz minūti.
Jūs vaicājāt – vai var pierast pie kara? Kamēr tu esi dzīvs, tu vienkārši dzīvo no brīža uz brīdi,» saka Vaira Vīķe-Freiberga.
Visu rakstu lasiet portālā «Delfi+».
