Situācija
Nesen ar draudzenēm Zoom randiņā pļāpājām par vakcināciju pret kovidu. Visas esam potējušās, bet divas no mums, vēloties pārliecināties par potēšanās efektivitāti, nodevušas analīzes, lai pārbaudītu antivielas. Anetei rezultātu lapā skaitlis 87, bet Ilzei – tikai 3. «Tātad par velti potējos?!» viņa sabēdājās. Turklāt Ilze par analīzēm bija samaksājusi vairāk nekā veiksmīgākā draudzene – 13 eiro!
Anete centās viņu mierināt: «Mana mamma izvēlējās lētāko variantu – noteikt kopējās antivielas par piecīti, un vēl pāris eiro par analīžu ņemšanu. Rezultāts vispār negatīvs! Kā tā var būt?! Teica: labi, ka neesot taisījusi dārgāko testu par 20 eiro!»
Citi lasa
Mūsu virtuālā tikšanās beidzās uz īdzīgas nots un ar manu solījumu noskaidrot, par ko tad īsti liecina antivielas, to testi un vai ar analīzēm pietiek, lai izmērītu imunitāti pēc kovidpotes.
Imunitātes dubultspēks
Vispirms ļausim atviegloti uzelpot tām, kam mērīšanās ar antivielām pēc potēšanās kreņķus vien sagādājusi: antivielu testi tikai daļēji liecina par vakcinācijas rezultātā iegūto aizsardzību. Atšķirībā no ērču encefalīta, difterijas un citām vakcīnām, kur antivielu rādītāji ļauj novērtēt atkārtotas potēšanās jeb revakcinācijas nepieciešamību, kovidpotes ir īpašas ar to, ka aktivizē arī šūnu imunitāti, kam ir sevišķa nozīme tieši vīrusu infekciju gadījumā. Bet – tai nav saistības ar antivielām.
Šūnu imunitātes galvenie spēlētāji ir T – citotoksiskie – limfocīti, kuri spēj iznīcināt visas vīrusa inficētās šūnas gadījumā, ja antivielas kaitnieku nav neitralizējušas. Savukārt antivielas jeb imūnglobulīni ir daļa no humorālās imunitātes. Šo organisma aizsargsistēmas izstrādāto olbaltumvielu mērķis ir nodrošināt specifisku imunitāti pret noteiktu infekciju. Piemēram, pret gripu cīnīsies viena veida karavīri, pret kovidu citi – katrai kaitei savs bataljons.
Jaunā koronavīrusa gadījumā antivielas sasaistās ar vīrusa virsmas daļu – pīķa proteīnu, neļaujot kaitniekam pieāķēties mūsu šūnām, iekļūt tajās un vairoties. To dēvē arī par S proteīnu – no angļu valodas vārda spike. Antivielas pīķa proteīnu nobloķē, un šo procesu sauc par vīrusa neitralizāciju.
Ir vairākas antivielu klases, bet cīņā pret infekciju izraisošajiem iebrucējiem galvenā loma ir trim.
*Slimības sākumā parādās IgA un IgM klases antivielas, bet to mūžs ir īss: IgA ir daždienītes, IgM dzīvo pāris nedēļas. Izmeklējumos tās liecina par akūtu slimības fāzi. IgA parasti analīzēs nemeklē, jo diagnostikā tām nav nozīmīgas lomas.
* Lielāko daļu antivielu karaspēkā veido IgG klase, kas var saglabāties pat gadiem ilgi, nodrošinot aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos. Tās norāda uz hronisku, iepriekš izslimotu infekciju vai vakcinācijas faktu.
Šūnu imunitāte izstrādājas ātrāk nekā antivielas, kuras sāk veidoties aptuveni pusotru nedēļu pēc potēšanās. Četras nedēļas pēc pilnas vakcinācijas pret kovidu specifiskie imūnglobulīni IgG, kuri atbild par noturīgu imunitāti, ir izveidojušies 90–99 procentiem cilvēku. Bet pat tad, ja IgG neparādās analīzēs, iespējams, laboratorijā tās vienkārši nav izdevies noķert. Ko par šūnu imunitāti pasaka antivielu testi? Akurāt neko! Kā izmērīt šūnu imunitāti? Plaši izmantojamu rutīnas testu parastā laboratorijā neatradīsi. Šūnu imunitāti vērtē ar specifiskām analīzēm.
Secinājums ir vienkāršs: pat ja nav antivielu, tas nenozīmē, ka nav imunitātes, jo kovidam attīstīties liedz gan imūnglobulīni, gan T limfocīti.
Pašdarbības putra
Godīgi sakot, pašdarbībai, taisot antivielu testu, lai novērtētu vakcinācijas rezultātā iegūto imunitāti, lielas jēgas nav. Salīdzināšanai ar draudzeņu vai kolēģu rādījumiem – ne tik. Vienīgais iegansts varētu būt sportiska interese par to, kā antivielu daudzums ir mainījies pēc laika, vai arī tad, ja nezini, kur likt naudu. Turklāt salīdzināt var tikai vienā un tajā pašā laboratorijā ar vienu un to pašu testu taisītas analīzes. Kāpēc tā?
Pirmkārt, ne visu laboratoriju pakalpojumu klāstā patlaban ir standartizēts tests antivielu noteikšanai tieši pēc vakcinācijas pret Covid-19. Lietošanai Eiropas Savienībā apstiprinātas 469 dažādas kovida antivielu testēšanas sistēmas! Katrs ražotājs ir noteicis savas analīžu rezultātu robežvērtības un izmanto atšķirīgas mērvienības. Tiesa, Pasaules Veselības organizācija strādā pie vienota starptautiska standarta izveides, bet pagaidām tas nav publicēts.
Otrkārt, joprojām nav zināms, kāds rādījums liecina par pietiekamu antivielu daudzumu, lai pasargātu pret saslimšanu ar kovidu. Imūnglobulīnu titrs arī neļauj prognozēt, cik ilgi saglabāsies imunitāte.
Treškārt, asinīs iespējams noteikt dažādas antivielas – IgA, IgM, IgG vai kopējās –, un katras liecina par kaut ko citu. Tas vēl nav viss: katrai antivielu klasei iespējams meklēt olbaltumvielas pret dažādām vīrusa sastāvdaļām. Lai interpretētu rezultātus, jāzina, kad parādās vienas, kad – otras un kāda starp tām ir atšķirība. Skaidrs, ka izvēle, vadoties pēc analīžu cenas, ir visai muļķīga. Turklāt vieni testi ir jutīgi pret vīrusa mutācijām, bet citi – nav. Kāds tur brīnums, ka analīžu rezultāti izraisa tikai pārdzīvojumus un miglu galvā! Te pat ģimenes ārsts vai parasts laboratorijas darbinieks var apjukt!
Būtiskākais: antivielu analīzes vispār nav domātas, lai spriestu par imunitātes kvalitāti! Tā ir tikai diagnostikas palīgmetode, un rezultāti skaidrojami kontekstā ar citiem testiem un klīniskajiem datiem. Piemēram, antivielu medības noder epidemioloģiskām vajadzībām: nosakot tās konkrētām iedzīvotāju grupām, iespējams noskaidrot, kuros reģionos vīruss izplatījies vairāk.
Ārstniecībā antivielu testus izmanto, lai vērtētu, vai cilvēks, kuram ir bijis pozitīvs kovida tests, vēl ir spējīgs aplipināt citus. Tāpat antivielas ļauj prognozēt slimības gaitu: ja tās parādās strauji un lielā vairumā, pieaug komplikāciju risks. Imūnglobulīnu izmeklējums var arī palīdzēt noskaidrot, vai pie ielaistas pneimonijas tiešām vainojams kovids – no rīkles un deguna ņemtais iztriepju tests var būt negatīvs, jo slimība jau aizgājusi dziļajos elpceļos, bet asinīs antivielas parādīsies.
Tiesa, mēs neesam unikālas ar vēlmi turēt roku uz pulsa un pārbaudīt imunitāti pēc potēšanās. Arī ASV Pārtikas un zāļu administrācija izplatījusi paziņojumu ar aicinājumu neizmantot kovida antivielu testus, lai vērtētu imunitātes stiprumu un ilgtspēju. Negribi putru galvā? Atceries, ka zinātne tomēr ir sarežģītāka par dīvāna ekspertu spriedumiem, un lūdz ārstu interpretēt analīžu rezultātus!
Mazā vārdnīciņa
Antivielu veidošanās izraisītāji
*Pīķa proteīni jeb S proteīni (angļu val. spike protein) ir uz jaunā koronavīrusa ārējās virsmas esošas olbaltumvielas, kas ļauj vīrusam iekļūt organisma šūnās, vairoties tajās un izraisīt slimību.
*Nukleokapsīda jeb N proteīns ir vīrusa spirālveida sastāvdaļa, kam ir nozīmīga loma patogēna attīstībā un pavairošanās procesā.
*Receptorus saistošais domēns RBD (no angļu val. receptor binding domain) ir vīrusa pīķa proteīna galvenā daļa, kas ļauj kovidam pieķerties mūsu šūnu receptoriem.
*Pīķa proteīna trimērs (no angļu val. trimer) ir vīrusa virsmas pīķa proteīna sastāvdaļa.
Antivielu testu ĀBECE
1. Kopējo antivielu kvalitatīvais tests. Izmanto visbiežāk, un tas ir arī vislētākais. Atbilde būs: pozitīvs vai negatīvs. Tests nosaka antivielu kokteili pret vīrusa nukleokapsīda proteīnu, bet šie imūnglobulīni veidojas tikai tad, ja ir bijusi saskarsme ar kovidu, tātad pēc vakcinācijas tas būs negatīvs!
2. Kvalitatīvais IgM klases antivielu tests pret pīķa proteīnu.
Kopā ar klīniskajiem datiem un zelta standartu – SARS-CoV-2 vīrusa polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu un IgG klases antivielām – tests apstiprina aktīvu Covid-19 infekciju. Šīs analīzes ārsts nozīmē tad, ja cilvēkam bijis pozitīvs PĶR tests. IgM klases antivielas pret pīķa proteīnu ir pozitīvas līdz pāris nedēļām pēc vakcinācijas. Bet, ja cilvēks brīdi pirms vai neilgi pēc potēšanās ir inficējies, tests neļauj atšķirt, vai tās radušās saslimšanas vai vakcinācijas rezultātā. Lai to precizētu, jāveic arī IgG klases antivielu tests pret vīrusa sastāvā esošo nukleokapsīda proteīnu. Pēc vakcinācijas šīs analīzes būs negatīvas.
3. Kvantitatīvais IgG klases antivielu tests pret SARS-CoV-2 pīķa proteīna receptorus saistošajiem domēniem RBD (no angļu val. receptor bindig domain).
Ar analīžu palīdzību iespējams noteikt antivielu līmeni pret ķepiņām, ar kurām vīruss piesaistās mūsu šūnām. Vakcīnas šo mehānismu bloķē vai, izmantojot mūsu salīdzinājumu, sasien vīrusam rokas. Analīzes būs pozitīvas ne tikai vakcinētiem, bet arī kovidu pārslimojušiem pacientiem, kuriem testu izmanto, lai vērtētu antivielu daudzuma izmaiņas ilgākā periodā. Bet! Ja būs notikušas ķepiņu mutācijas, antivielas analīžu rezultātos var arī neparādīties.
4. Kvantitatīvais IgG klases antivielu tests pret SARS-CoV-2 pīķa proteīna trimēru (angļu val. trimer). Ar zāles pļāvējiem šim testam nav nekāda sakara. Ja mēs pīķa proteīnu salīdzinātu ar šautriņu, tad trimērs būtu tās trīs spārniņi: antivielas tiek noteiktas uz katra no tiem. Tests nosaka vīrusu neitralizējošās antivielas arī tad, ja notikušas mutācijas receptorus saistošajos domēnos. Analīžu rezultāti parāda kovidu neitralizējošo antivielu līmeni vienā mililitrā asins seruma.
Svarīgi! Eiropas Savienībā apstiprinātas 469 dažādas kovida antivielu testēšanas sistēmas!