Dzīves situācija - māte gados, ir pieaudzis dēls, izaudzis, jāsaka, ne tas labākais – lieto alkoholu un par māti nerūpējas. Viņam nav, kur dzīvot, savukārt mātei ir sava mājiņa, bet viņa negrib, lai dēls nāk pie viņas. Dēls draud, ka ieliks mammu pansionātā, – nokārtošot visus dokumentus, pasaukšot pašvaldības policiju un aizvedīšot, jo viņa esot par švaku, lai dzīvotu viena…
Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, pats cilvēks vēršas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē cilvēka vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu, piedāvājot piemērotākā sociālā pakalpojuma veidu.
Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā jeb sociālās aprūpes centrā.
Sociālos pakalpojumus cilvēkam sniedz tikai pēc viņa paša iesnieguma.
Ja sociālais dienests cilvēkam nosaka 3. vai 4. aprūpes līmeni, viņš var pretendēt uz sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem, bet, ja klientam noteikts 1. vai 2. aprūpes līmenis, tiek piedāvāta aprūpe mājās vai cits piemērots pakalpojums atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Lai saņemtu pakalpojumu sociālās aprūpes centrā, cilvēks papildus iesniegumam iesniedz sociālajā dienestā ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus ārsts norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pants noteic, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Attiecīgi, ja cilvēks tiek ievietots sociālās aprūpes centrā, viņš pats par saņemto pakalpojumu maksā 85% no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētajiem pakalpojumiem (pensijas un piemaksas pie pensijas, atlīdzības), bet personas apgādnieki (šajā gadījumā sievietes dēls) maksā iztrūkstošo summu līdz pakalpojuma pilnai cenai.
Vidēji valstī sociālās aprūpes centra pakalpojums pensijas vecuma personām 2019. gadā maksāja 656 eiro mēnesī. Ja klientam ir uzkrājumi un citi ienākumi, tad samaksa tiek veikta arī no šiem līdzekļiem, bet kopējā klienta un apgādnieka maksājamā summa ir ne vairāk kā pakalpojuma cena konkrētajā sociālās aprūpes centrā. Tikai gadījumos, kad arī personas apgādnieki nespēj samaksāt par sociālo pakalpojumu, par to maksā no pašvaldības budžeta. Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt personai citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Trūcīgas personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.
Cilvēka ievietošana sociālās aprūpes centrā pret viņa gribu nav likumīga, un šajā gadījumā draudi, ka to izdarīšot ar pašvaldības policijas palīdzību, ir manipulācija. Turklāt aprakstītajā gadījumā ir norādes uz to, ka sievietei tiek draudēts. Tādēļ viņai ir tiesības vērsties policijā ar iesniegumu un lūgt aizsardzību. Turklāt, ja cilvēkam nepieciešama steidzama palīdzība, ir iespējams saņemt konsultācijas (no pulksten 7 līdz 22) pa bezmaksas informatīvo tālruni cietušajiem – 116006. Zvanīt uz minēto tālruni var ikviens, kurš saskāries ar noziegumu personīgi, ģimenē, draugu lokā. Cietušo uzklausīs, informēs par viņa tiesībām un izstāstīs par citām cietušo atbalsta organizācijām un iestādēm.