Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Vai obligāti jāpiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem darba līgumā?
Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu, taču puses var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, bet tai jābūt brīvas gribas izpausmei. - Vai darba devējs var piespiest mani doties bezalgas atvaļinājumā?
Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažādu veidu atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā.
Tomēr darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. - Vai darbiniekam par dīkstāvi jāsaņem samaksa?
Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču – ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.
Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā. - Vai darba devējs ārkārtējās situācijas dēļ var uzteikt darbu?
Darba līguma uzteikums ir kā galējais līdzeklis, ja nevar ar darbinieku vai arodbiedrību vienoties par citiem, saudzējošākiem pasākumiem. Darbiniekiem nav pašiem jāraksta atlūgumi, norādot, ka aiziet no darba pēc paša vēlēšanās. Darbiniekus nedrīkst arī piespiest parakstīt vienošanos par darba līguma izbeigšanu, ja vien tajā nav paredzēti tādi nosacījumi un pabalsti, kas darbinieku apmierina. - Kas jāzina darbiniekam, ja viņu tomēr atlaiž?
Ja darba attiecības tiek izbeigtas, tad darba devēja uzteikuma pamatam ir jābūt darbinieku skaita samazināšana. Tad darba devējam jāņem vērā, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ar tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.
Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, likumā ir noteiktas priekšrocības, kuriem darbiniekiem jāsaglabā darbs: tiem, kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku; kuri pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību; kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem; kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie; kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma; kuri ir personas ar invaliditāti vai slimo ar staru slimību; kuri piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā; kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem; kuri, nepārtraucot darbu, kādā izglītības iestādē apgūst profesiju (amatu, arodu); kuriem piešķirts politiski represētās personas statuss.
Vēl darba devējam jāielāgo, ka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis – tātad vēl mēnesi jādod iespēja strādāt; jāizmaksā atlaišanas pabalsts atkarībā no darba stāža. Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt, tad darba devējs var atbrīvot, tikai ceļot prasību tiesā. Atlaišanas dienā jāizmaksā visa kompensācija pa neizmantoto atvaļinājumu.
Darba līguma uzteikums darbiniekam jāpaziņo rakstveidā, nevis sūtot īsziņu, WhatsApp, Skype vai vienkārši telefoniski.
Vairāk noderīgu padomu ārkārtas situācijā uzzini Ievas Padomu Avīzē. Nopērkama arī elektroniski!
