Rīga +15°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«1987. gadā strādāju PSRS drošības aģentūras VDK 6. departamentā Maskavā. Šī departamenta galvenais mērķis bija savervēt spiegus un iegūt informāciju no kapitālistu valstu uzņēmējiem. Tajā gadā mūsu departaments uzņēma 40 gadus vecu biznesmeni no ASV. Tas bija Donalds Tramps.
Viņam tika dots segvārds Krasnovs,» apgalvo kāds bijušais izlūks,
un to apstiprina arī bijušais ukraiņu izlūks Jurijs Šivets, kura stāsti par Trampa un Putina attiecībām apkopoti rakstnieka Kreiga Ungera grāmatā Amerikāņu kompromats. Viņš Trampu saista ar Kembridžas piecinieku – britu spiegu grupējumu, kas Otrā pasaules kara un Aukstā kara sākumā nodeva ziņas Maskavai.
Pats Šivets 80. gados tika nosūtīts spiegot uz Vašingtonu. Viņš uzdevās par Krievijas ziņu aģentūras TASS žurnālistu, taču 1993. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV un ieguva Amerikas pilsonību. Patlaban strādā par izmeklētāju, bija viens no ekspertiem Lielbritānijā mirušā spiega Aleksandra Ļitviņenko slepkavības izmeklēšanā.
Šivets britu laikrakstam The Guardian atklāj, ka Tramps Krievijas uzmanības lokā nonāca 1977. gadā, kad apņēma par sievu toreizējās Čehoslovākijas modeli Ivanu Zelničkovu. Jau tad krievu un čehoslovāku izlūki pievēruši Trampam īpašu uzmanību.
1987. gadā Tramps un Ivana ceļoja uz Maskavu un Sanktpēterburgu, kur, iespējams, satika VDK darbiniekus. Šivets uzver, ka VDK darbinieki apstrādāja ārzemju pilsoņus ar glaimiem. «Tas ir VDK paņēmiens. Viņi bija izpētījuši Trampa personību un labi zināja, ka šādi var dabūt viņa uzmanību un uzticību,» klāstīja ukraiņu izlūks. «Viņi spēlēja spēli.
Viņi tēloja, ka viņiem ļoti patīk viņa personība un stāstīja, ka kādu dienu viņam jākļūst par ASV prezidentu un jāmaina pasaule.
Viņi iepotēja viņam šo ideju, un tas tā arī viss attīstījās,» lēš Šivets.
Neilgi pēc atgriešanās no PSRS Tramps mēģinājis kandidēt uz prezidenta krēslu – 80. gadu beigās sarīkoja kampaņas mītiņu Portsmutā, Ņūhempšīrā. Tolaik viņš laikrakstos publicēja milzīgu reklāmu ar saukli «Amerikās ārējās aizsardzības politikā nav nekā tāda, ko nevarētu atrisināt ar spēcīgu mugurkaulu». Šīs reklāma bija visai pretrunīga tā laika prezidenta Ronalda Reigana politikai, turklāt jau tad Tramps pauda skepsi par ASV dalību NATO. Viņš atklātā vēstulē amerikāņu tautai rakstīja, kāpēc vajadzētu pārtraukt maksāt, lai aizstāvētu valstis, kuras var atļauties pašas sevi aizstāvēt. Šivets sacīja, ka šīs Trampa aktivitātes izraisīja sajūsmu PSRS. Kad izlūks Šivets atgriezies VDK mītnē Jaseņevā, tur reklāma un vēstule tika atzīmēta kā veiksmīgs aktīvais pasākums, ko veica jaunais VDK darbonis.
Now that it’s been reveals that Trump has been a Russian asset for 40 years named Krasnov by the FSB, I will write a simple thread of various pieces of information that solidifies the truth of everything I’ve written. Please read and share. #Krasnov pic.twitter.com/tVcT5vLela
— AnthonyAndrews (@anthony7andrews) February 22, 2025
«2016. gadā Maskava atzinīgi novērtēja Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās. Īpašais padomnieks Roberts Millers nesaskatīja saistību starp Trampa kampaņas dalībniekiem un krieviem. Maskavas projekts, kas ir Amerikas Progresa rīcības fonda radīta iniciatīva, atklāja, ka
Trampa kampaņas un pārejas komandai bija vismaz 272 zināmi kontakti un vismaz 38 tikšanās ar Krieviju saistītiem cilvēkiem,»
apgalvo Šivets. Viņš uzsāka savu izmeklēšanu un secināja, ka Millera atskaite ir pamatīga vilšanās – padomnieks nav izpētījis Putina un Trampa saikni. «Cilvēki gaidīja, ka tā būs rūpīga visu Trampa un Maskavas saišu izmeklēšana, lai gan patiesībā saņēmām tikai ar noziedzību saistītu jautājumu izmeklēšanu. Atskaitē nebija ne vārda par Trampa un Maskavas attiecībām un pretizlūkošanas aspektu,» medijam The Guardian sacīja Jurijs Šivets.
