Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Gavēšana ir organisma atslogošana, un tas nāk par labu ikvienam. Tas attīra organismu un stabilizē to,» saka Jānis Zaļkalns. «Labā ziņa ir tā, ka no visām diētām tieši pieticīgā un vienkāršā ēšana ir tā labākā.» Taču, tā kā daudzi pensionāri jau ikdienā spiesti ēst ļoti pieticīgi, gerontologs vērš uzmanību uz lietām, ar ko ikdienā tieši seniori visvairāk grēko un kam gavēņa laikā vērts pievērst lielāku uzmanību.
1. Vairāk zaļumu un dārzeņu! Daudziem šķiet, ka kārtīgs ēdiens ir cepts kartupelis ar gaļas šķēli un olām, un tik vērtīgas lietas kā bietes, burkānus, kāpostus vispār ignorē. «Ja paskatāmies kaut vai Rīgas Centrāltirgū, tad saknes, dārzeņi, dažāda maluma graudu produkti tomēr ir lētāki nekā neveselīgā pārtika. Līdz ar to atslodze no desām, sardelēm un cīsiņiem ir viegli īstenojama,» uzsver gerontologs.
2. Vairāk ūdens! «Liela daļa senioru aizbildinās – mans organisms pats jūt, cik daudz šķidruma man nepieciešams. Bet tad man jāsaka – man rādās, ka tev rādās, jo tavs organisms kļūdās. Tie būs tikai atsevišķi gadījumi saziņā ar ārstu, kad šķidruma patēriņš var būt limitēts, citādi plus mīnus divi litri šķidruma dienā ir nepieciešami. Ja negribas ūdeni, var no rīta uzvārīt pusotru, divus litrus liepziedu, piparmētru vai ķimeņu tējas un dienas laikā pa malciņam padzerties,» aicina Jānis Zaļkalns.
3. Nē lielām maltītēm! Nereti seniori ārstam stāsta – es ēdu trīs reizes dienā, tās man lielās maltītes. «Gremošanas traktam novecojot, no mutes dobuma līdz izejas zarnai gremošanas sulu aktivitāte krīt, tāpēc ir jēga kā putniņam knābāt reizi divās, divarpus stundās, apēdot lieluma un kaloriju ziņā līdzīgas porcijas. Atcerēsimies, ka pārtika ir labākais gremošanas sulu un fermentu veicinātājs, un ar katru mazo porciju panākam, ka tie spēj šo porciju sagremot,» skaidro gerontologs.
4. Divas baltās nāves – sāls un cukurs. Nevis uz vecumu cilvēkam briesmīgi gribas saldu vai sāļu, bet, cilvēkam novecojot, garšas kārpiņas atrofējas, un tad ir jāpārspīlē pieckārt, lai justu vienkārt, – pie tējas jāliek piecas karotītes cukura, lai garšu kārpiņas teiktu: jā, te ir tā viena karotīte.
«Ja varu sevi šajā ziņā disciplinēt – brīnišķīgi. Bet tas ir jautājums par gribasspēku. Novecošanas gaitā cilvēkam likumsakarīgi samazinās arī gribas instinkti. Negribas sev pakalpot, negribas saņemties, bet, ja to varam pārvarēt un sev pateikt – nē, tā ir jādara, es to vēlos, tas nekas, ka nejūtu saldu, es saprotu, ko man nodara piecas karotītes cukura tējas glāzē, tad burvīgi, ka cilvēks spēj to izdarīt. Taču cerēt, ka pasākšu mazāk lietot cukuru un tad varbūt pieradīšu – tā gan ne, jo, ja garšu kārpiņas atrofējas, tas ir uz neatgriešanos,» skaidro Jānis Zaļkalns.
5. Pakalpo sev! «Ja jaunam cilvēkam nav laika un viņš kādreiz iemet pelmeni vai cīsiņu ūdenī, tad vecāka gadagājuma cilvēkiem tomēr diena ir gara – daudzi jau no rīta sāk gaidīt vakaru. Bet kāpēc tu sēdi un gaidi vakaru, un negribi pakalpot pats sev? Pagatavot sev maltīti, sarīvēt klāt bietes, burkānus, atcerēties par ūdeni un tēju… Kur vēl vairāk laika nekā senioram! Turklāt tās visas ir vienkāršas, īstenojamas lietas, būtu bijusi tikai vēlme!» aicina gerontologs Jānis Zaļkalns.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».
