Vai Rīgā mainīsies Elizabetes ielas nosaukums?

Atsaucoties uz saņemto tiesību vēsturnieces Lienes Dreimanes priekšlikumu, ka Rīgas pērle Elizabetes iela ir pelnījusi jaunu nosaukumu, Valsts valodas centra direktore Inese Muha oficiālā atbildes vēstulē piekrīt, ka šī ideja patiesi nav peļama. Valsts valodas centra speciālisti secinājuši, ka vārds «Elizabete» nereprezentē Latviju un tās vērtības. Speciālisti ņēmuši vērā tādus faktorus kā vietvārda iekļaušanos latviskajā kultūrvidē, atbilstību latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām un labajiem tikumiem. Dreimane valodas centram priekšlikumu iesniegusi neatkarīgi kā privātpersona un ārpus pirmsvēlēšanu aģitācijas perioda. 

Valsts valodas centra speciālisti atzinuši par labu esam ierosināto ieceri

«Elizabetes ielas» nosaukumu mainīt pret «Bertas Pīpiņas ielu» vai «Bertas Pīpiņas bulvāri».

Šis nosaukums pilnībā atbilstu valodas centra vietvārdu informācijas noteikumu prasībām.

Kas bija Berta Pīpiņa? Kāpēc viņai vajag savu ielu?

Berta Pīpiņa bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe. Pīpiņa 1941. gadā deportēta uz Sibīriju, bet tālāk par viņas likteni nekas nav zināms.

Dreimane uzsver, ka Pīpiņa ir pelnījusi savu ielu, jo viņa bijusi starpkaru Latvijas ietekmīgākā sieviete. «Kādas Rīgas ielas pārdēvēšana un piemiņas zīmes uzstādīšana Ģertrūdes ielas ēkai Nr. 69 ir mazākais, ko varam darīt viņu godinot.  
Berta Pīpiņa (1883. g. 28. septembris-1942) bija praktiski ietekmīgākā sieviete starpkaru Latvijā, jo vienīgā, kura ievēlēta parlamentā, 4. Saeimā, Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātāja un ilggadēja vadītāja, Rīgas domes deputāte un vienīgā dāma Demokrātiskā Centra dibināšanā un darbībā,» pieteikumā raksta tiesību vēsturniece. Kopējai sabiedrībai visvērtīgākais Pīpiņas sasniegums bija tas, ka

viņa pēckara gados būtiski samazināja bērnu mirstību, ieviešot Mātes un bērnu centru un mājas vizītes, palīdzot jaunajām māmiņām un izglītojot veselības un higiēnas jautājumos.

Tāpat arī vispārēji nostiprināja sievietes līdzvērtīgu lomu sabiedrībā, kā tiesiski, tā ekonomiski un pilsoniski.

«Latvju sieviešu nacionālā līga ir vissenākā un ilgākās darbības sieviešu organizācija, ar lielāko praktisko ieguldījumu Latvijas sieviešu labklājības un pašapziņas stiprināšanā. Līgas idejas aizsākumi meklējami jau 1915. gadā, kad Latvijas teritoriju bija sasniedzis Pirmais pasaules karš, un visa sabiedrība bija spiesta saskarties ar kara radītajām grūtībām. Doma par Līgas vajadzību radās ļoti sarežģītos apstākļos, brīdī pirms brīvās Latvijas dzimšanas. Līga oficiāli tika dibināta 1917. gadā, palīdzot cilvēkiem bēgļu gaitās, tad pārtrauca savu darbu un atjaunoja to Latvijas valsts miera un attīstības laikā – 1922. gadā un pastāvēja līdz pat 1940. gadam, kad padomju okupācijas vara pārtrauca tās darbību un vērsa represijas pret Līgas aktīvākajām biedrenēm.  
Organizācija ir nozīmīga Latvijas vēsturē, jo sievietēm starpkaru Latvijā bija ierobežotas studiju un darba iespējas. Šī sieviešu organizācija radīja praktisku iemaņu kursus un skolu, kas deva sievietēm ekonomisko stabilitāti. Paralēli tam veidoja bērnu aprūpes un izglītības centrus. Tā bija vienīgā biedrība, kam Ulmanis ļāva strādāt pēc apvērsuma 1934. gadā. Vienīgā arī sieviešu biedrība ar plašu starptautisko darbību, daļa no Pasaules Sieviešu Kongresa, un piedalījās ar savu praktisko sniegumu mākslās un kultūrā dažādās starptautiskās iestādēs, gūstot atzinību,» sacīts pieteikumā. 

Organizācijā darbojās Berta Ašmane (saimnieciskā un rūpnieciskā darbība), Zelma Cēsniece-Freidenfelde (veselības aprūpes jautājumi), Klāra Vītole (ģimenes, bērnu jautājumi). Goda biedrenes – Aspazija, Anna Brigadere, Dace Akmentiņa, Emīlija Benjamiņa, Anna Rūmane-Ķēniņa, Natālija Draudziņa, Dr. Klāra Hibšmane. 

Priekšlikuma autore Liene Dreimane aicina mainīt arī citus bulvāru, parku un ielu nosaukumus. Piemēram, Kronvalda parka teritorijuveidot par pirmo Latvijas parlamenta sieviešu kopleksu, kurā tiktu godināta Aspazija, Klāra Kalniņa, Zelma Cēsiniece-Freidenfelde, Apolonija Laurinoviča, Berta Vesmane, Valērija Seile un, protams, Berta Pīpiņa.  Tāpat idejas autore vēlas mainīt Ausekļa ielas pieturu nosaukt Bertas Pīpiņas vārdā un nākamās Bertas Pīpiņas (Elizabetes) ielas, Citadeles ielas un Kronvalda bulvāra krustojumā uzcelt Pīpiņai pieminekli. 

Tiesa, Rīgas pašvaldība tomēr lēmusi godināt Bertas Pīpiņas piemiņu, pārdēvējot viņas vārdā citu ielu Vecrīgā – Noliktavas ielas posmu starp Krišjāņa Valdemāra ielu un Torņa ielu, līdzās Neatkarības laukumam.

Ko saka sabiedrība?

Šīs idejas un valodas centra atbilde raisījusi diskusiju sociālajos tīklos. Ne visi tās gatavi atbalstīt. 

Lūdzu nē. Lai paliek Elizabete.
Izskatās, ka VVC nav cita, ko darīt. https://t.co/0PyVW4vKY5

— reinis liepins (@Reinis_Liepins) April 24, 2025

Kaut kādas šausmas! Ko jums nodarījusi Elizabetes iela. Varat, lūdzu, visi izbeigt tos pārspīlējumus ar ielu saukšanu cilvēku vārdos.

— Ina 🇱🇻🤝🇺🇦 (@Inasviews) April 23, 2025

Tas taču ir joks, vai ne? Vai ne?!?
Man nav ne jausmas, kas ir tā Pīpiņa, bet gribētos iespļaut sejā idejas autoriem par piedāvājumu tik baisi izkropļot ielas nosaukumu. Varbūt uzreiz atrodiet kādu Pimpīti vai Krāniņu slavenus un ielu nosauciet tiem par godu!

— Mary_K (@K72381261K) April 24, 2025

Vai tiešām Valsts valodas centrs atbalsta Elizabetes ielas pārdēvēšanu par Pīpiņas ielu – vai tas ir joks? 👀

— Vineta Stolere (@Mazirbe) April 24, 2025

Lieciet tak mieru centra ielām, kur ir daudz uzņēmumu, daudz objektu, kas reklamējas tūristiem. Tagad vajadzēs pārdrukāt visas tūristiem domātās Rīgas centra kartes, bukletus utt. Ejiet tak darīt kaut ko sabiedrībai noderīgu. Neviens tak to veco, resno, sen mirušo Bertu nezina.

— Ilze (@Jenotsons) April 24, 2025

Kas notiek! Var Raiņa bulvārī tad par Viķes-Freibergas gatvi saukt…

— Pēcis_⒰⒪⒮⒤⒮ (@UOsis) April 25, 2025

Ja Jums ir tik milzīga bezdarbība,brauciet pie manis-zālīti var papļaut,malciņu sanest,kaimiņiem palīdzēt zarus apzāğēt,man tur dažus krūmiņus vajag apcirpt. Pusdienas garantēju.

— Laura -Justīne 🃏(at 🏡) (@ZinatnieceZaara) April 24, 2025