Likumprojekta grozījumus iesnieguši deputāti Edmunds Zivtiņš (LPV), Edgars Tavars (AS), Ramona Petraviča (LPV), Jānis Vitenbergs (NA), Kristaps Krištopans (LPV), Didzis Šmits (AS), Linda Liepiņa (LPV), Viktorija Pleškāne (LPV) un Ilze Stobova (LPV).
Līdzīgus grozījumus iesniedza arī partijas «Stabilitātei» deputāti.
Vairāki opozīcijas deputāti trešdien sociālajos medijos, reaģējot uz kritiku, atzinās, ka īsti neesot sapratuši vai zinājuši, par ko balsojuši. Piemēram, deputāts Andris Kulbergs (AS) tviterī rakstījis, ka atvainojas autobraucējiem, ka «palaidis šo garām», noveļot vainu uz Saeimas Budžeta komisiju, kurā viņš nestrādā. Tikmēr gan OCTA likumu grozījumiem iesniegtie priekšlikumi liecina, ka viņš bija iesniedzis savu redzējumu par kādiem labojumiem tajā.
«Ja šo zinātu, nekad nebūtu pieļāvis, ka tas tā virzītos uz priekšu,»
apgalvoja Kulbergs. Arī deputāts Didzis Šmits atvainojās, ka nobalsojis, nesaprotot, par ko.
Koalīcijā medijiem iepriekš pauda, ka jautājums par OCTA likuma normu, kas paredz, ka OCTA polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku, ir jāvērtē un nepieciešamības gadījumā jārod risinājumi.
Jau ziņots, ka Saeimas šā gada 14.novembrī pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi OCTA likumā pardz, ka OCTA apdrošināšanas polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku.
Grozījumi likumā stāsies spēkā šogad 10.decembrī.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji skaidro, ka līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka transportlīdzeklim, ja tas netika izmantots ceļu satiksmē, un vienlaikus nebija pārtraukta tā reģistrācija, OCTA polises iegāde nebija obligāta.
Saeimas pieņemtie grozījumi likumā paredz, ka turpmāk OCTA polise būs jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no tā vai transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē, ja vien uz laiku nav pārtraukta tā reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā.
Minētie grozījumi veikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām, un tie paplašina cietušo personu aizsardzību. LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins skaidro, ka tādējādi arī transportlīdzekļa īpašniekam samazinās risks, ka ar tā īpašumā vai valdījumā esošo neapdrošināto spēkratu apzināti vai netīši tiks nodarīti zaudējumi citas personas mantai vai veselībai, par kuru regresa kārtībā nāksies maksāt no savas kabatas.
Abāšins piebilst, ka šāda kārtība jau darbojas dažās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Šīs direktīvas prasība būs jāievēro arī pārējām ES dalībvalstīm, kas to vēl nav ieviesušas.