Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāds ir Covid-19 vīruss?
Tā ir apaļīga apvalkota daļiņa, kuras apvalku klāj tādi kā ragi vai pīķi. Vīrusa daļiņu veido četru dažādu veidu proteīni. Lai vairotos, vīrusam vajadzīga dzīva organisma šūna, tāpēc tas inficē un izēd mūsējās, un radziņi ir S jeb pīķa proteīni, kuru uzdevums ir piesaistīties pie svešās šūnas. Apvalku veido E un M proteīni, bet iekšpusē N jeb nukleoproteīni veido iepakojumu vīrusa RNS genomam.
– Kas šobrīd zināms par imunitātes un antivielu veidošanos pret Covid-19?
– Tā kā šī infekcija ir gan ļoti jauna, gan bīstama, cilvēka organisma imūnā atbilde pret konkrēto vīrusu tiek pētīta vairākās pasaules laboratorijās vienlaikus, un pirmās zinātniskās publikācijas par Covid-19 infekcijas īpatnībām nāk no Ķīnas pētniekiem.
Ir vairākas labās ziņas. Ķīnas pētnieku dati rāda, ka slimības laikā veidojas antivielas pret Covid-19 vīrusu. Pacientu asinīs var atrast divu tipu antivielas – tā saucamās IgM un IgG klases antivielas. Imunitātes veidošanos pret konkrēto vīrusu mēs parasti saistām ar IgG klases antivielām asinīs, jo tieši tās var saglabāties organismā ilgāku laiku nekā IgM.
Jaunāko pētījumu dati rāda, ka IgG klases antivielas veidojas visiem Covid-19 pārslimojušajiem pētījumu dalībniekiem.
Un tas rada pamatu, lai nākotnē varētu izveidot iedarbīgu vakcīnu pret šo vīrusu! Covid-19 antivielas veidojas pret vīrusa S proteīnu un N proteīnu. Arī tā ir laba ziņa, jo antivielas pret S proteīnu, ar kura palīdzību vīruss iekļūst šūnā, ir vissvarīgākais antivielu veids – tieši tās neļaus vīrusam iekļūt šūnā.
Zināms arī tas, ka šo Covid-19 specifisko antivielu veidošanās organismā sākas vidēji ceturtajā dienā pēc pirmo simptomu parādīšanās, un to daudzums organismā izteikti palielinās otrās nedēļas beigās.
– Cik ilgu laiku pēc pārslimošanas šī imunitāte varētu saglabāties?
– Pēc pārslimošanas cilvēka organismā paliek tā saucamās atmiņu šūnas, kuras nelielā daudzumā turpina ražot antivielas. Atkārtoti saskaroties ar to pašu vīrusu, atmiņu šūnas ātri aktivizējās un sāk pastiprināti ražot antivielas tik lielos daudzumos, kas vienkārši neļauj vīrusam inficēt citas šūnas un izplatīties organismā. Tas ir arī vakcīnu darbības princips. Tas, cik ilgi organismā notiek šo specifisko IgG antivielu produkcija, atkarīgs gan no konkrētā vīrusa dabas, gan katra organisma imūnsistēmas īpatnībām.
Par imunitātes ilgumu Covid-19 infekcijas gadījumā pagaidām precīzu datu nav, jo tādai izpētei vajag vairāk laika.
Bet, salīdzinot ar SARS-CoV, kura ģenētiskā informācija vidēji par 80 procentiem sakrīt ar jaunā Covid-19 vīrusa genomu, var prognozēt, ka imunoloģiskā atmiņa jeb iegūtā imunitāte pēc Covid-19 pārslimošanas varētu saglabāties vismaz uz dažiem gadiem – IgG klases antivielas pret SARS-CoV lielākajai daļai pārslimojušo asinīs bija atrodamas arī pēc sešiem gadiem.
– Vai taisnība, ka Ķīnā un Norvēģijā bijuši gadījumi, kad viens un tas pats cilvēks ar Covid-19 saslimis divreiz?
– Masu medijos šāda informācija ir bijusi publicēta, taču zinātniskajos izdevumos tā nav apstiprināta. Nelielu varbūtību var pieļaut, pamatojoties uz konkrēta cilvēka imūnsistēmas īpatnībām, jo teorētiski iespējams, ka pieaugušā organismā var neizveidoties IgG klases antivielas. Tomēr iespējams, ka tā bijusi nepareiza slimības gadījuma interpretācija.
– Daļa cilvēku domā, ka labāk inficēties un izslimot ātrāk, kamēr vēl slimnīcās pietiek gultu.
– Jā, daļa tā domā. Bet jebkurš inficētais, kurš neievēro drošības pasākumus, izplata slimību tālāk – līdz ar to tā izplatās ātrāk, un tad gan slimnīcās var pietrūkt resursu. Diemžēl atsevišķās valstīs tā noticis.
– Vai Latvijā iespējams noteikt antivielas pēc Covid-19 pārslimošanas? Vai cilvēks var uzzināt, piemēram, ka ir pārslimojis to bez simptomiem? (..)
Visu interviju ar speciālisti, kā arī citus interesantus un aktuālus materiālus lasiet žurnāla IEVA jaunajā dubultnumurā!
