Ikviens var brīvi noteikt, kā pēc viņa nāves rīkoties ar viņa mantu, bet ar ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājama viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie radinieki – viņiem ir tiesības prasīt neatņemamās daļas izdošanu naudā.
Ja vectēvs novēlējis savu mantu pēc nāves citam cilvēkam, tad mazbērni stingri noteiktā kārtībā var izprasīt savu neatņemamo daļu.
Savukārt ja vectēvs dzīves laikā atsavinājis savu īpašumu citam cilvēkam, tad jāzina atsavinājuma pamats. Ja tas noticis uz dāvinājuma līguma pamata, tas ir vienīgais gadījums, kad var izprasīt neatņemamo daļu. Ja īpašums ir pārdots, mainīts vai par to ir noslēgts uztura līgums, tad neatņemamās daļas tiesīgie neko nevar prasīt.